Amar y querer

Kravāju mantas, pa vidam nobirdinu kādu asaru un pārsvarā ir viena doma galvā: 'kā, nu bet KĀ viss tik ātri ir beidzies?!'

Mūsu dārznieks/teritorijas apsaimniekotājs šopēcpusdien mācījās ar puikām 'fiškas' spēlēt. Visi sēdēja zālītē un smējās. Man ļoti pietrūks večuku, kas viens otru knapi studēdami tomēr lēnām stumjas uz priekšu. Jo te pensionāri nu nekādi nav agresīvi.

Ēdnīcas vecais onkulis vienu 5dienas pēcpusdienu pienāca klāt un lielā lepnā smaidā teica: Happy weekend!

Šodien klaiņojošie ielas suņi lielā barā piesējās un negribēja iet prom no vienas kundzītes, kurai acīm redzot bija kaut kas garšīgs plastmasas maisiņā paslēpts.

Braucām skatīties Monarku tauriņus, 2,5 h brauciens turp un atpakaļ. Tauriņi šogad pārceļojuši uz kalna otru pusi un tur diemžēl otra ciemata iedzīvotāji sataisījuši ziepes un valdība viņiem neļauj uzņemt tūristus. Cik meksikāniski! Pa ceļam gan dažus tauriņus redzējām, bet lielāks prieks bija iebraukt mežā, kur kalnu upe no augstas klints laužas ārā un kur pilnīgs klusums un meksikāņi mierīgi grillē gaļu. Un suņuks arī blakus ēd. Un tētis atvedis bērnus pastaigāties.

To, cik ļoti tēvi te mīl bērnus.. nav īsti izstāstāms. Pat ja var redzēt, ka pašam tik padsmit. Un visi mīl bērnus. Un gandrīz visiem arī ir. Jo bērni aug bariņos, pagalmos un kopā ar brālēniem. Citiem būtu ko pamācīties, kā ģimene ir pats svarīgākais, kas tev ir un kā neatteikt nopirkt kādu mazu nevajadzīgu mantu bērnu priekam.Tad mazais cilvēks izaudzis arī staigā priecīgāks.

..Tikko sāku kalt plānus, kad varētu atbraukt atkal te. Pirms tam gan kārtīgi iemācīšos pļāpāt, citādi skumji, ka reizēm palieku nesaprasta.

punkts

parīt es lidoju prom, vismaz no šīs pilsētas. rīt jānopērk koferis, jo es nekādi nespēju sazipot savas mantas vienā mazā rokas bagāžā.

mazliet žēl, ka viss tik ātri notiek, bet tā jau parasti uz beigām jāsāk justies.. tagad piedodu visus meksikāņu stulbumus un mazliet ilgāk gribu neko nedarīt saulainajā zemē. astoņas dienas pludmales un siltuma nebūs gana. un tad vēl visa tā darīšana ar būšanu citos kontinentos.. bet šoreiz ļoti gribas uz mājām un dīvainā kārtā tieši tik ļoti.

maza mājas ballīte arī tikko ir beigusies. labi ka tā, jo meksikāņi sāka pārāk skaļi dziedāt savas raudulīgās dziesmas un dzērieni arī tā kā izbeidzās. ja visi būtu laikā atbraukuši uz pēcpusdienas hamburgeru taisīšanu, tad viss pasākums neievilktos 8 h garumā, jo cilvēki tik mainījās, bet no tā nekāda lielā jautrība nesanāca. :D

citā vakarā pabijuši bārā, meksikāņu turīgie jaunieši turpināja svinības, ar mašīnām mazliet pavizinoties dragreisa cienīgos ātrumos. nez par ko lepni pēc tam bija varoņi, kad visi pārējie dusmīgi un sabijušies izlīda no mašīnām? Čalis, kuram ir 4 privātās mājas, uzaicināja pie sevis uz vienu no tām, lai turpinātu dzert un vāvuļot visādas muļķības. Sen nebija dzirdēti tādi pamatskolas laika joki un izdarības. Bet bagātie dara kā grib.

rīt universitātes izlaidums, koferu krāmēšana un maza nostaļģija. lai arī cik reizēm man viss te likā greizi un nepareizi, daudzas lietas tieši Meksika ir sakārtojusi manā galvā. jo ārējie apstākļi ietekmē.

Nu nopietni

Pienāca mans ilgi gaidītais eksāmens. Pozitīvi ir tas, ka man likās, ka bija tīri labi viss. No 2iem klausāmās daļas gabaliem 1 es vispār nesapratu un nedzirdēju. Reizēm improvizēt ir labi, atķeksēt, kaut ko muļķīgu ierakstīt. Piemēram, kā nelabvēlīgām ģimenēm Literatūras māja varētu palīdzēt. :D Bet laikam nebiju vienīgā, kam likās, ka ir mazliet pa grūtu.

Tad nogaidījusies 3 stundas, iegāju un izvilku pašu labāko gada runājamo tēmu 'Kāpēc sunim ir vajadzīgs psihologs?' Sēdēju savas 30 min uz sacerēju muļķības. Tad man palūdza vēl pagaidīt, jo kaut kas bija samisējies ar komisijām. Tad vēl 30 min kūkoju, jo nedrīkstēju neko vairs rakstīt (vienlīdzība taču, citi tikai 30 min varēja gatavoties). Ieeju telpā un nomurkšķu, atbildu uz tik stulbiem jautājumiem kā 'Kā tev liekas, vai tas ir godīgi, ja ģimenē suns ir tikpat svarīgs kā bērns? Kāpēc suņiem ir depresija? Kāpēc tu domā, ka psihologs nevar palīdzēt sunim? etc.' WHY?! Man pēc tam likās, ka man ir depresija.

Pirms.

Beidzot es nopirku ístu saldumu-gardumu Meksiká. Turrón Chocolate Trufado 200 grami, maksá apm 1,50 Ls. Pilnígi neticami, jo Snickerítis te maksá ap 1Ls. Priecájos un iespéjams pirkshu vél :D Tas viss vispár bija Ziemassvétku piedávájumá, ká ípash nashkjis.

Rít eksámens, jútu, ka shis vakars paies mácoties no galvas visádas formálas frázítes dajebkáda teksta rakstíshanai.. Bet franchu meitene un mans mazais palígs celjá uz panákumiem saka, ka viss lieliski, pashu svarígáko esam sapratushi. Francúzhiem patík stuktúra, forma, ievads, pláns, un gudri várdi.

Vakar mani nobiedéja, pavisam klusá kolégjíte iespiedzoties: ´Qué bonito pajarito!´ (Tulk. Cik skaists putniñsh! Bet spániski ar atskañám skan daudz labák, já já.) Tas bija par manu krásaino piespraudi ar zílíti. Kaut ká liekas, ka meksikáñi domá, ka tas ir viñu putniñsh.. Neko nesaku, smaidu. 

Dzimshanas diená man nebús shampaniesha. Vai arí tad es labák izvélos nedzer to dárgo mantu, ko Francijá varéja pa 15 eirikiem nopirkt (nemaz neiedziljinoties Latvijas piedávájumá), a te nez ká transportéjot, tá cena stipri dubultojas. Vai trískárshojas. Shampanietis tiks tukshots Rígá :)

Vél kas... es tieshám esmu izlémusi sevi neapkaunot birojá un nepiedalíties dzimshanas dienas parádé, tápéc kluséju un ceru, ka neviens manu lielo noslépumu neuzzinás. Un vispár, palikushas tikai 3 pilnas darba dienas. Liels, liels prieks par padaríto un arí nepadaríto, protams.

Centra létákajá veikalá uz atlaidém nopirku divus krekliñus, katru pa 1,20 Ls. Viss labi, neesmu vél mazgájusi. Nav ne jausmas, ko náksies atklát, izñemot no veljasmashínas. Meksiká ar kvalitáti ir visádi. Apméram tápat ká ar servisu.

Vienreiz bijám pusdienot Itálju restoráná (kas vispár nav brínums, jo to te ir papilnam). Kaut gan man atnesa silantro briesmoníti párkaisítu pár visu édienu, es nespéju nepriecáties. Serviss bija lielisks, édieni izcili.. Ká padzeries, tá tev uzreiz piepilda glázi. Neticami saprátígi oficianti, kas piekrita visam, ko pasútíjám un visu arí tádu atnesa un ne brídi nelika justies ká Meksiká. Un cenas - tikpat dárgas ká citur. Cilvéki pilns, bet arí manás neiecienítajás vietás viss bija pilns. Todien biju ljoti apmierináta, neatradu nevienu iemeslu, lai kritizétu meksikáñus.

18.novembris

Shorít gjimenes máte pajautája, vai esmu jau gatava doties prom. Pasmaidíju un teicu, ka já. Bet gribéjás vél ko piebilst, vél priecígák stástít, cik manás májás ir forshi. Un ir tik daudzas lietas, ko es tieshám nebiju novértéjusi. Siltu máju. Garas pastaigas. Júru. Carnikavu. Ístus draugus. Izpalídzígus cilvékus. Patiesumu. Un persiku sulu kafejnícás. (viss tas, izñemot Carnikavu Francijá tomér bija realizéjams)

Nav jau tá, ka te nevarétu bút ísti draugi.. Bet cilvékiem te ir citas prasíbas citam pret citu. Ballíshu draugus gan atrast te noteikti nebútu problémas. Bet atvért sirdi, né, to viens meksikánis nedarís. Un divreiz padomás, pirms teiks ´mi casa es su casa´ (mana mája ir tava mája). Parasti ne tik tuvos draugus aicina savas májas pirmajá stává pasédét. Otrais stávs ir priváts. Un kaimiñi médz piezvanít pie durvím un kádas páris stundas patraucét citus kaimiñus. Ciemiñam nekad nedríkst norádít, ka ir jau véls vai ka tev nav ísti laika.

Par izpalídzígumu. Gribét varbút viñi grib, bet bailes ir lielákas. Pieméram, stáv mashína celja malá un cilvéki máj ar rokám, lai káds apstájas. Nestásies. Esot dzirdéti stásti, ka tádá veidá aplaupot cilvékus un nozogot mashínu. Atliek gaidít tikai, kad policija varbút piestás. Cits piemérs - esam Mehiko metro, kavéjam sarunáto tikshanos, rinda milzonígi gara pie kases. Laika nav, domáju, ka uzsmaidíshu kádam un dabúshu biljetes, iedodot precízu naudiñu. Pirmie pagriezás un izlikás, ka neko nav dzirdéjushi. Otrie pateica ´né´. Treshie pavirzíjás malá. Un ceturtie pasmaidíja un nopirka. Apméram tádi arí ir meksikáñi.

Urlas. Te arí tádas ir un ja Latvijá parasti mani lika mierá, tad sheit neparko. Savácas grupiña pilnígu briesmoñu un kaut ko skalji bljaustás, izsaka ne tás patíkamákás piezímes. Pieméram, ´jú ar so bjutifulj, jong ljeidí, so seksí´ FUJ! Un páréjie tikmér uzjautrinás. Ká varbút var nojaust, es nebút neklístu viena pa apkártni un normálai urlai cilvéki ap mani neskaitás.

Tas noved pie nákamá punkta, ka tikai izteikti túristiskás vietás un tad pat ne visur, es varu justies droshi. Trúkst neatkaríbas. Vienai pashai iet, vienai pashai darít. Diez vai. Tápéc arí saprotu ´bístamás májsaimnieces´, kuras ljoti reti izkápj no sava dzipa un kájám ejot vismaz maná pilsétá nav redzétas.

 Ar ljoti pacilátu garstávokli, túlinj pakoshu árá savas pusdienu sviestmaizes un priecáshos par Latvijas svétkiem. Vakará paredzétas svétku vakariñas un Rígas Balzáms ar kolu. Foná noteikti uzlikshu kádu patriotisku dziesmu un domáshu par to, cik manás májás ir labi.

p.s. nezinu, vai var pamanít, bet savu sarkasmu es izlieku tieshi virtuálajá telpá, jo dzívé tá bútu pashnávíba :D lai nu ko, bet to te nesaprastu :D

Lepnums un kauns

Brídis lepnumam.

Kamér es braukájos apkárt pa Meksikas vidieni ar ´Primera Plus´ autobusiem pagáshajás brívdienás, noskatíjos páris filmas spáñu valodá un brínumainá kártá nepaliku nesaprashaná. Es saprotu! :) Pat ´National Geographics´ filma ´Wild China´ bija pavisam interesanta un saprotama.

Otrs svarígs moments bija sákotnéjá doma braukt ar mashínu, jo tá sanák stipri léták. Benzínu varéjám pa brívu dabút, mashína nebija, bet nu meksikáñi átri pieteicás lídzbraukshanai un aizveshanai. Diena pirms. Viens pekshñi netiek, jo viña dívainá darba grupa sapulcíti ielikusi 6dienas rítá. Nekas neesot maináms, citádi izslégshot no grupas, nenokártoshot eksámenus utt. Ístá diena. Mashínas vairs nebús, vecáki neljauj. Toties brauks ar mums ar autobusu un atpakaljceljá jau esot sarunáti shoferíshi (lai léták viss). Vakará sajútos slikti, zibeníga doma - izguljamies un dodamies agri no ríta. No ríta, protams, dodamies divatá. Visi meksikáñi izchúkstéjushi. Cik dárgi un ilgi sanáca braukáshanás nemaz negribas rékjinát. Gala mérkjis bija Guanajuato - skaista, salídzinoshi kompakta un túristiska studentu pilséta. Mazliet sabédájos, ka meksikáñi visu maina/dara ká pashiem ienák prátá un sarunátás lietas ´neskaitás´. Dzívojamies pusotru dienu un aizsútam jauku sms ar jautájumu, kur un kad més tiekamies, lai brauktu uz májám un vismaz par puscelju nemaksátu. Atbildes nav. Tad pékshnji ´zini, man sencíts laikam brauc tagad jau uz májám. braukshu ar viñu.´

Un par autobusiem. Visi skaisti, dárgi, ir kur kájas uzstutét un katru reizi iekápjot, iedod dzérienu un cepumiñus, bet garákam marshrutam - sviestmaizes vai keksiñus. Tur var skatíties filmas, klausíties múziku un pat izstiepties gandríz guljus pozá. Jauki :)

Tagad kaunpilns brídis.

Neko vairák izñemot sliktu shljupstéshanu (diez vai pat spániski) es nespéju izspiest no sevis. Tas ir tá, ka trúkst pashiniciatívas un slinkums piepúléties. Man droshi vien piemérotáki ir kursi, kur mani piespiedís runát. Vai vidusskola, kur tápat visus apkaunoja, kas kaut ko ne tá patieca.

Vakar izpildíju interneta franchu valodas testu, jo eksámens ir péc 8 dienám. Viss smuki, saklikshkjinos un beigás man pazinjo ´Your level is low-beginning´. HAHA

Ko nu?

Kādu laiku nevarēju atrast i-Poda austiņas un jau sāku izspēlēt niknus dialogus domās ar visiem, kuri varētu būt vainīgi. Iepriekšējā pieredze mani padarīja modru. Tikko ieradusies no Eiropas, atpūtusies un laimīga, iesviedu visas netīrās drēbes drēbju kastē. Tad sāku meklēt savu īpašo lillā T-kreklu, kuru paņēmu līdzi, jo tas pieskaņojās pilnīgi visām manām citām drēbēm. Meklēju kādas 2-3 nedēļas, jau biju sadusmojusies, kad Aldo zeķu atvilktnē uzgāju kaut ko lillā saņurcītu un pēc formas 'zeķveidīgu'. Viss mans lillā krekls bija sapleķots un ar maziem caurumiņiem!! Dusmīga vērsos pie namamātes, viņa neko man saprotamu neatbildēja. Teica, ka gadoties. Kad prasīju, mājkalpotājai, vai viņa ir kaut ko redzējusi, šī atbildēja, ka neko nezinot. Tajā brīdī es sāku klusi nīst meksikāņu pofigismu. Nekas te nevienam nav svarīgs. Mājkalpotājai par sabojātajām drēbēm un melošanu izteikts rājiens netika, galu galā visiem te viss ir LIELISKI. Pārējie krekli tika iztaipīti kleitu lielumā un es tikai priecājos, ka paņēmu tik maz drēbju līdzi. Tagad arī mana vasaras kleita/dāvana ir pazudusi. Šoreiz neviens nav atradis līķīšus. Un labi, ka tā. Domāju par to mazā indiāņu sieviete dabūtu noklausīties neprasmīgi noformulētas dusmas spāņu valodā. Pēc pirmā incidenta jau paziņoju, ka viņai nevajag aiztikt manas mantas/drēbes utt. Tas nav tapis skaidrs un kamēr esmu darbā tikmēr šī 2reiz nedēļā ierodas un visu pārkārto. Pēc tam kā traka varu meklēt kādu pazudušu auskaru vai piespraudi..

Mazas, melnīgsnējas vietējās sievietes te parasti ir mājkalpotājas un dara visu, ko izlutinātas baltādainas sievietes negrib. Kamēr augustā biju lielākoties no rīta mājās, nespēju atrast vietu, kur justies omulīgi, kamēr kāds tīra māju, kur dzīvoju. Vietējiem ar to problēmas nav. Ja tev ir bērni, tad tev arī katram būs sava auklīte un labākajā gadījumā pavārs. Kad es lepni stāstu, ka manai mātei pieder mazs uzņēmums un viņa strādā, visi bagātie un turīgie (kam ap 40 gadiem un vairāk) šausmās sarauc pieri un līdzjūtīgi jautā, vai tiešām Latvijā ir tik traki, ka viņai jāstrādā. Bagāta vīra sieva te nestrādā, viņa arī nav mājsaimniece, jo īsti neko mājās nedara. Toties dodas uz 'sieviešu klubiņu' dzert tēju un izšūt. Un komandē bērnus. Un gaida, kad vīrs iedos naudiņu. Un pat īsti necenšas izglītoties. Kamēr vīriešiem te ir visa veida vara pieejama. Sieva nepukst, jo viņas viedoklis tāpat nav īpaši svarīgs. Ja viņa kā bērnu māte tiek novērtēta, tad kā dzīvesdraugs, noteikti ne. Sieva pakļaujas un brauc dārgos un milzīgos džipos. Manuprāt, viņai nav nekādas vērtības. Auklīšu izaudzinātie bērni neskaitās.

Toties, cik visi te ir pieklājīgi! Līdzīgi kā ar aziātiem, kas nedrīkst teikt 'nē'. Arī meksikānis neteiks, tikai tad, kad būsi 500 km attālumā no mājām autoostā ar lielu neziņu, ko darīt tālāk, saņemsi skaidru atbildi, ka laikam 'es nebūšu uz vietas savā pilsētiņā, bet tu vari braukt pa A ceļu, tad nogriezties uz B un tad uz C (lieki teikt, ka man nav mašīnas)'. Man nav skaidrs, vai to dara tikai bagātie, jo ar citiem man saskare nav bijusi. Vienkāršajai tautai tomēr jāglābj nācijas slava un jābūt viesmīlīgai un draudzīgai. Un ja meksikānis tevi uzaicina uz savu pilsētu ciemos, gatavojies, ka dzirdēsi arī piezīmi, ka viesnīcas tur ir lētas. Kas viņiem kaiš, man nav skaidrs. Vismaz mani erasmus laika draugi piedāvā arī naktsmājas. Kad biju nedaudz sašutusi par jauniegūto informāciju par viesmīlīgumu, man paskaidroja, ka pat brālis uzaicinot māsu ciemos (atkal 40gadīgo piemērs), piedāvās vakarā aizvest uz vietējo hosteli.

Aldo saka, ka esmu morāli gatava lasīt 'Psicologia del mexicano' un saprast vēl vairāk. Pavisam godīgi - man vairs negribas. Ir tik liela atšķirība. Elementāra uzticēšanās un patiesums ir tas, kas mani grauž te ikdienas. Esmu atvērusies Meksikai tik, cik varēju. Nu viss, lēnām jāsāk gatavoties prombraukšanai. 16 dienas un es dodos uz dienvidiem. :)

Silantro briesmonítis

Ir tá, ka kakls vairs ísti nesáp, mugura arí ir atguvusi lokaníbu un noskañojums uzlabojas. Shodien mashína tika aizdzíta uz servisu, diez cik ilgi bús jáiztiek bez transporta.. Jo, ja Meksiká nav mashínas, tad reáli tu esi ne tikai bez kájám, bet arí rokám :) Parastajá transportá nekad neesmu kápusi (izñemot metro Mehiko), man nav ne jausmas, ko nozímé visi tie burti un uz kuru pusi autobuss dosies.

Vakar, édot kártéjás quesadillas (pankúka ar sieru + es lieku vél tomátus un shkjiñkji) vakariñás, tá arí nesapratu, ar ko slavena varétu bút meksikáñu virtuve. Viss, kas viñiem skaitás labs ir kaut kas ne visai veselígs párkaisíts ar asumiem un citám nelágám garshvielám. Vienígi pildíto piparu ístajá versijá neesmu édusi.. Un lábákie manis éstie taco bija Somijá. Vispár Meksiká mani piemeklé neticamas nebúshanas ar édienu.

Reiz tikám uzaicináti pusdienot slavenajá un dárgajá ´Rock café´. Pasútíjám nachos un salátus, un mistisku hamburgeru (ne man). Nachos bija daudz par daudz mércéti elljá un ne tajá labákajá. Domáts bija apést 2atá, knapi kádu 1/4 dalju piebeidzám. Tad bija cézara saláti, kuri peldéja mércé un bija párpludináti ar silantro (briesmeklis un skatít. p.s.), átri izraisot shkjebinoshas sajútas. Un pats galvenais - slavenais liellopu galjas burgers. Ar zilo kazas sieru un silantro (!!!). Es nezinu, vai dzívé biju iekodusies lietá, kas var bút vél nebaudámáka! Abi rístídamies paprasíjám rékjinu, samaksájot 30 ls par dzívám shausmám (kompánija uzsauc). Mums laipni iepakoja lídzi párpalikumus (lieláko dalju no édiena) un més atviegloti izgájám no tá shausmu iestádíjuma.Paciñas tika uzreiz iemestas atkritumu tvertné un tuvákás 24 h es lietoju rikai rumu ar kolu, lai kaut cik aizdzítu nelabo garshu.

Tad nesen bijám ieskréjushi lieliská dabai draudzígá éstuvé iepirkumu centrá. Viss tik tieshám bija labi, izñemot to, ka man nevajadzéja prasít saldo édienu. No ká riekstu kréms bija uzveidots, neviens nogarshotájs nepateica.

Jau pasen uz ielas nopirku mango un zemenes ar krému (teica, ka saldo). Mango un zemeném ne vainas. Kréms vai nu no veca kazas piena vai man nav citu varinatu.. Mégjináju iesmérét citiem, neviens neéda. Zhigli izmetám.

Bijám Friday´s. Siera pirkstiñi vai standziñas bija lieliski. Mani dívainie vistas saláti párkaisíti ar silantro. Pludo. Aldo censhas kaut ko glábt un samaina ar savu pastu. Tur arí mazie zaljie draudziñi plashi pielietoti. Kad pirms pasútíshanas es lúdzu, lai man neliek ne sípolus, ne silantro, visi nesaprashaná skraidíja un vávuljoja, ka nu tádi tie saláti jau ir uztaisíti (vél nebiju pat ísti pasútíjusi). Es uzjautrinájos par vienmér drausmígo servisu un protams, ka sañému pamatígu devu sípolus. Atkártoshos, ka Meksiká klients nav ne galvenais, ne svarígs.

Vietéjá izslavétá taco restoráná mums péc 40 min ilgas gaidíshanas atnesa taco, kursh bija Ziemassvétku pirádziña lielumá. Pirms tams mums laipni tika paskaidrots, ka tas édiens ir gana liels un pietiks ar vienu (?).

Neticama vilshanás tika piedzívota ieksh McD. Panjemám 2 ípashos dienas komplektus ´Doritos´. Tádus burgerus tikai meksikáñi var izdomát un viñiem pashiem izrádás nemaz ar´ negarsho.

Bet tá lielos vilcienos - meksikáñiem nav nekádas saldo édienu izjútas. Léti un droshi ir vienígi ést zheleju. Viss cits ir laimes spéle. Shokoláde te ir Hersheys un Snickers. Parastá un negarshígá táfelíte maksá sákot no 1,10 ls par 100 gr. Mazinícá ir pieejama maize bulciñas lielumá, apsméréta ar dajebko - maziem krásainiem graudiñiem, cukura masu utt. Galvenais ir neko nepildít, visi priecígi éd baltmaizi, kura párkaisíta ar cukurgraudiñiem. Kúciñas ir, cik nu esmu nogarshojusi, visas no daudz mákslígá putukrejuma un diezgan bez garshas vai ar kokosriekstu garshu (arí sanák bez garshas). Pie tiem pashiem saldajiem var droshi pievienot zemeñu un mango sulu. Zemeñu, fuj, mango, fuj. Garsho péc kondzervbundzas, t.i. ljoti labi jútama kjímijas un plastikas garsha. Pashas zemenes jau nav labákas, haha.

Uz ielas gan pérkot kádu taco uzkodu, ja var apskatít ká taisa, tad arí var visu sarunát un neviens neko nepeldinás elljá un neliks briesminíshus iekshá. Tur nu vilties ir grúti, ja var vismaz kádu várdu spániski pár lúpám párspljaut. Átrás édináshanas un citos restorános, nevajag nekad apmulst, kad tev prasa: ´gribi spáñu, rancho, itálju, autrumu, amerikáñu, zaljo mércíti?´ ´Gribi vínes, amerikáñu, franchu, itálju kafiju?´ Lai arí ko tas viss nozímétu.. Ja jautási ´pesiku sulu ar ledu´ tevi nesapratís pat spániski runájot. Nav te nekádas sulas! Ir mango, jamaikas (fuj), laima u.c. údeñi. Un refrescos (koliñas, spraitiñi un vél 10 meksikáñu izgudrojumi, noteikti gázéti). Pédéjo reizi, kad pasútíju capuchino, man paziñoja, ka piens ir beidzies. Labá ziña ir tá, ka pa kafejnícas logu var redzét pártikas veikalu.

Un nekad neticét meksikánim, kad viñsh saka, ka tas nav pikants. Esmu skréjusi jau 2reiz skalot muti uz WC. Páréjás reizés izlídzos ar blakussédétáju dzérienu iztukshoshanu un sáls éshanu (palídzot).

Vispár neatceros, ka man bútu tik daudz neveiksmes ar édienu bijushas tik ísá laiká. Katru reizi kaut ko pasútot, es klusi lúdzu, lai mani shoreiz neapbizho. Ir labas reizes, visbiezhák, kad gatavoju pati. Bet arí tad gadás párpratumi. Tápéc naktís es turpinu sapñot par Kárumu, ´Lido´ apmekléjumu un sava Rígas ledusskapja atvérshanu.


P.s. Silantro. Pētersīlim līdzīga garšviela, kam ir tik specifiska garša, ka lielākajai daļai Eiropas pārstāvju tas arī palika tikai pagaršots. Meksikāņi to aktīvi izmanto visos tradicionālajos ēdienos. Kad tas ir uzlikts, vairs neko nevar mainīt. Reiz centos to noņemt no ēdiena, kam tas tika pārbērts, bet silantro ir pārāk veikls, lai iesūktos visā ēdienā dažās sekundēs. /Sandris Žeivots/

101 dusma

Pilnígi normáls meksikáñu murgs. Svétdien pamodos jau 7os, gulshnáju un domáju - ko vél Meksika míljá miera labad man sagádás..

Par visu péc kártas:
5dien radás ashá ideja braukt uz Múzhígá pavasara pilsétu - siltumá un mierá lieliski atpústies. No gjimenes puses tika uztaisíta maza ´scéna´ par to visu negaidíto pasákumu un manu lomu tajá. Pasmaidíjám un centámies atslégties no mazajám negácijám. Karsta vanna un mieríga múzika vakará bija tieshi laiká. 6diena bija tikpat lieliska diena, kápám kalná skatíties vienu pirmaídu, édám tacos uz ielas, beidzot izmégjináju limpeni ar laimu un sáli un pécpusdienu pavadíjám ´Cuba´ bárchiká (es gjérbusies treninjtérpá). Viss forshi, garstávoklis lielisks, laiks lutina (salídzinot ar auksto Mehiko un manu májvietu), cilvéki nepievérsh man uzmaníbu (kas lika justies vél labák)..

Laimígi braucam májás. Tad uz shosejas pirms guljoshá policista nákas nobremzét mazliet strauják neká parasti un viss, prieki véjá. Ford explorer visurgájéjs nebremzé.. Mashínas aizmugure sasista lupatás, meksikáñu macho vienkárshi aizlaizhas, galva sáp ká traka. Átri reagjéjot, izlecu no mashínas un ar kameru rokás skrienu vismaz vainígo mashínu nofochét. Tas izrádás pats prátígákais lémums. Bezzobains meksikánis man saka, ka uz rokas samaksás latviski reikjinot kádus 150 ls, es vinjam pakaidorju, ka ne tá mana mashína un ka tas diezgan pie 1000 naudinjám ievilksies.. Shis saka, ka policiju né, ka més visu nokártosim. ´Amigo, es tepat vien dzívoju aiz stúra´.. Un kamér més zvanam apdroshinátájiem (jo policijai nav jégas - vélák to párbaudám) shis vienkárshi aizlaizhas. Mashína (ar nezinámu shoferi) uz vienu pusi, shis - uz otru. Skatos, ka runá ar vietéjiem mehánikjiem. Kad prasam, kur tad ´varonis´ palika, shie neko nezinot. TÄDAS dusmas! Redzam policiju, kas brauc garám. Skriet  un klapét pie loga nelídz, shie tápat apmet mashínu rinjkjí un ir prom. She tev sociálá droshíba.. Apdroshinátáji atbrauc péc 30 min, esmu pársteigta par átrumu. Átri visu izstástam, já, vainígais aizlaidies, bet nu vismaz mashínas numurs zináms un áréjás pazímes ar´. Un tad nu mehánikji tomér atkláj, ka chalis esot no vietéjá miesta. Apdroshinátájs skatás, foché, raksta un saka, ka gan jau atradís un ka bús vien vainígajam par visu jámaksá. Jo ja né, tad mums 200 ls un apm 800 ls maksás kompánija. Mehánikji nav tik laipni, lai kaut ko iedotu bagázhnieka piesieshanai. Tad nu aprdoshinátáji rakájas pa miskasti. Galva sáp arvien vairák. Mashínai bampers vairs nava, gaismas nava, bagázhnieks saspiests un uzsists uz augshu. No sániem izskatás, ka mashínai dibens bútu gaisá. Un man ap kaklu ir tas baltais joks, jo citádi galvu uz pleciem grúti noturét.

7dien sanák atpústies, bet tápat krenkjis liels. Kaut ká mashína tomér tiek sasieta kopá, lai nekas negrab un var májás tikt. Gjimene dusmíga, apvainojusies vai vél nez kas. Més pashi esam vainigi, vai tad nezinam, ka Meksiká ir bístami. Ka ideja kaut kur 5dien braukt bija slikta, ka tá neviens nedara, ka vajadzéja uzmaníties. Man pa galvu maljas sliktas domas, esmu pamatígi dusmíga par tádu attieksmi. Un vél sanjemu nepárprotami dusmígu jautájumu/piezími :´ko tad es nevaréju normálas drébes panjemt lídzi, jo ziema jau visur ziema´ (jo es májás drebinos). Nezinu, kursh Latvijá staigá ar superbiezo treninjtérpu un 5 dzemperiem iekshtelpás un ir gatavs dzívot májá, kur ir tik auksti, ka salst rokas. Paskaidrot, ka árá ejot es velku mételi u zábakus un iekshtelpás parasti ir silti, tas nelídz. Dusma. Toties beidzot maná istabá ir sildítájs, kursh ´apéd´ tik daudz elektríbas, ka pat gaisma nedeg tik spozhi un mikroviljnju krásns nedarbojás.

Centíshos nedéljas laiká atslégties. Varbút, kad beigs sápét mugura un kakls, dumsas pierims.

Kárums

Savas 4 dienas garajás brívdienás cepinájos saulíté un centos izprast meksikáñus. Pilnai laimei tiku uz 24h atstáta viena pati májá ar baseinu un ká atklájás - arí ar skorpionu gjimeníti.. Bija melni (tas labi) un maziñi (tas vienalga, bet man tomér labáka sajúta), bet tápat bístami draudzíñi.

Beidzot radás laiks aizbraukt uz Tasco - romantisku, túristu un amerikáñu iecienítu kalnu pilsétiñu. Viss skaisti noorganizéts, policija regulé satiksmi, visi dala kartes, broshúras un diezgan jau nedraudzígi uzbázhas ar saviem piedávájumiem. Kur bija mana priekshnojauta, kad pañému lídzi divus meksikáñus, kas labi zinámi ar savu chinkstulígo un ne ípashi aktívo dabu, es nezinu.. Tad nu starp pilsétiñas baudíshanu un kápshanu augshup lejup, nácás vairákas reizes ´lúgt´ mazliet vairák laika atpútai un pastaigám bez abiem biedriem.

Citu vakaru iemaldíjos Mirusho dienas tirdzinjá, jauka atmosféra, piedávájumá viss iespéjamais un vél iezemieshu dejas uz mazás skatuvítes. No múkjenes nopirku vaniljas kréma likjieri un nelegálás Haribo konchas. Nelegálás, jo es ljoti labi zinu ká garsho persiku rinjkjíshi Haribo izpildíjumá, pat ja tie ir iepakoti citá maisiñá. Un Meksiká Haribo nepárdod. Likjieris vélák izrádíjás ar riekstu garshu, bet tas mani nemaz neizbrínija. Tomér neviltotu apbrínu sañéma katrs mazais par kjirbi vai raganu párgjérbtais bébis.

Aukstas gaisa masas sasniegushas Meksiku. Visi domá, ka man ir baigi silti, jo més tur (Latvijá) tak vispár sniegá dzívojam. No ríta bija -3, pa dienu jau ap 10 un vairák, púsh draudígs véjsh caur papíra sienám un pilsétas vulkáns shodien bija apsnidzis.

Vakar nopirku specializéto grámatu, lai mácítos franchu valodas eksámenam. Atvéru un neko nesapratu, tadá! Lídz eksámenam 20 dienas (mínus 7 brívdienas), grámata 200 lpp bieza. Laikam vajadzéja par to visu domát laicígi.. Nav jau tá, ka es nenokártotu pat nemácoties, bet.. Droshíbas nolúkos pierakstíjos uz konsultáciju universitátes valodu centrá, jápaskatás, cik ljoti tur mani sabaidís. :)

Meksikáñiem uztaisíju kotleshu un kartupelju biezputras vakariñas un kaut ká viñi arí pagarshoja tomátu salátus ar kréjumu un sípoliem. Kréjums un tomáti, tas ísti neesot normáli. Bet beigás visiem garshoja. Kaut ká es to gastronomisko kultúrshoku nebúshu párvaréjusi, jo pa nakti vél joprojám nelegáli importéju shokoládes sieriñus, sardeles un gardu maizi. Un pati mácos taisít biezpienu.. Ká saka, veselígs un aktívs miegs :)

Kostímballe un Avatars

Reizém pienákuma péc ir jádodas uz pasákumiem, pat ja ir skaidrs, ka tie labi nebeigsies. Masku balle izvértás par teátri 6 h garumá un tomér savs prieciñsh bija katram. Mana augumá mazá mekikáñu draudzene sháva tekilas shotus ik péc páris minútém un vél tad skaidri neapzinájás, ka májás ar mashínu nebrauks. Es novértéju shokoládes strúklaku un báru, kas májas ballítei bija stipri par lielu. Ríta gaismá vél kádas 10 pudeles bija neattaisítas. Latvieshi nemák tá ciemiñus uznjemt, tas gan. :) Jubilárs mús pársteidza sagjérbies ká Avatars un visiem piedávájot alkoholiskos gumijas lácíshus, kas ir vél labáks izgudrojums ká jelly shoti.

Svétdien bija paredzéts pikniks piramídás. Es édu banánus un dzéru údeni. Visi páréjie, kas aizsvinéjás tálák par mani, jutás daudz labák. Pañémám lídzi vienu meksikáñu páríti, kuri neko citu nedaríja, ká tikai buchojás (apm 5 h). Nu tá, diezgan kaislígi. Tad es sáku domát, ka viss ir labi, jo viñiem vienkárshi vél nav par ko runát.

Visam vajadzéja ritét savu mierígo svétdienas gaitu, bet tad mums vajadzéja aizbrakt uz ´Mirusho dienas´ gadatirgu, sapirkties visádus galvaskausa formas briesmonjus, kártígi izmícíties ljauzhu masás un péc tam tik ieslégtiem parká. Jo kursh bútu domájis, ka tos slédz jau 6os?!

Skaistá Mehiko

...esmu pavisam. Par vietu, laiku, iespéjám un iespaidiem. Par cilvékiem, kuri reizém ir patiesi tik priecígi, ka grúti nepriecáties lídzi. Par pilsétu, kura mani ir aizrávusi ar savu neticamo sharmu un omulíbu. Ja pirms tam Mehiko bija liels, peléks monstrs, tad tagad, saules apspídéta un rudens krítosho lapu ieskauta, pilséta virmo un priecájas.

5dien radás asha ideja izpétít divas ´kolonijas´ jeb kvartálus, kas ir slaveni ar savu bohémisko un brívo dabu, saglabájot lielu devu droshíbas un fantastisku vakara/nakts dzívi. Condesa ir báru, restoránu, kafejnícu un terashu paradíze, Roma, tikpat vilinosha, liek aizmirsties no visas tás drúzmas, kas ir visapkárt.

Sédéju skaistás terasés, klídu pa klusám ieliñám, dzéru kafijas un kokteiljus, véroju cilvékus, jutos ká májás. Né, tá nebija Ríga, bet lielá omulíba un siltums visapkárt. Un cilvéku párpilníba un dazhádíba. Iejúkot starp vietéjiem, ne mirkli nejutos svesha.

Sestdien to visu gribéju redzét dienas gaismá. Tikpat skaisti, silti un vilinoshi. Aktivitáte ´tour bus´ arí tika izmégjináta, jo ir grúti apskatít tik lielu pilsétu ejot kájám vai pasham braucot. Gandríz visu dienas saulaino dalju pavadíjám autobusá. Pusdienás Condesas sushi bárá trijatá iztéréjám tieshi tikpat, cik es ménesi édot skolas édnícá savus 5-7 édienus. Bet káda sushi izvéle! un draudzígo cenu délj sanáca katram izmégjinát uz 2 roku pirkstiem saskaitámus variantus :)

Shoreiz pilséta piedávája daudz iespaidu un prieka mirklju. Secinájums ir viens - saulainá laiká man viss patík daudz labák. Ká manám draudzeném kjirzakám.-

Hypocritic

Vakar vakará stávu uz lielás shosejas starp Mehiko un Toluku. Mazliet pári pus7, pilséta tur tálumá laistás vakara saulé, garám brauc neskaitámas mashínas, un ir patíkami silts. Tik silts, ka labprát nopirktu kádu saldéjumu. Turpinu gaidít, lídz pékshnji viss celjsh ir noblokjéts un satiksme vairs nekustas. Páris minúshu laiká, izbraukshana no megapoles ir kljuvusi neiespéjama. Toties ielas malá stávu es un visi skatás, retais arí uzpípina. Bet es nemaz nebrínos, arí brízhos, kad satiksme ir uznjémusi savu átráko gaitu, meksikáñiem ir laiks mani izpétít. Un pamana, visi pamana.

Meksikáñu kolégjis ir ljoti patikams cilvéks, ljoti netipisks shejienieshiem. Mazák liekulíbas plívurá iegrimis. Bet ljoti jauks un stásta visu ko interesantu. Uzaudzis Mehiko un dzívo 5 kvartálus no prezidenta májas. Míl savu pilsétu un vienmér ir gatavs pastástít kaut ko vél nezinámu. Brívdienás dosies uz ´lielajám meksikáñu kázám´, bet ljoti negribígi, jo tie neesot viña, bet draudzenes draugi. Lígava jau 2 méneshus ieprieksh bija izvéléjusies dávanas un uztaisíjusi elektronisku ´dávanu grozu´ vietéjá Stockmann, tagad tá modé turígiem cilvékiem.

Priekshniece rítdien dodas komandéjumá uz Minneapolis, búdama ljoti lielá sajúsmá. Shodien atzínás, ka mani míl vairák, jo esmu iemácíjusies pagatavot kafiju. Nu jauki :) Un mús sagaida vesela nedélja bríváká ritmá.

Ir tá, ka es ísti nesaprotu to meksikáñu párspíléto ´viss tik labi´ attieksmi. Ir tik labi tieshám, vai tomér málé sev un citiem acis ciet? Un viñi arí nezina teicienu ´solíts maká nekrít´. Ne jau visi, bet kopéjá atmosféra ir táda. Arí gjimené. Man reizém gribas pateikt visu neglíto patiesíbu. Jo viss nav tik labi un katru dienu manuprát visas lietas nevar bút ´nepárspéjami bagátígas un lieliskas´. Cilvéks A paráda, ka ir nopircis jaunu krúzi, páréjie izsaka komentárus par to, cik krúze skaista, lietderíga, interesanta un zebras rakstá, tas tak burvígi. Viss. Maní mít reálistisks latvietis. Vai nu es sáku aizmirst, kádi ir cilvéki páréjá pasaulé, vai arí es vél joprojám atshkjiru liekulíbu un patiesám emocijám. Mazás devás tas viss ir izturams, bet ja cilvéks nav pieradis un to vien ká dzird, ir grúti. Grúti nebozties. Jo ciemiñsh te esmu es.

Alejandra Beatriz del Carmen Díaz de Léon Cárdenas

Daudz darba, liels nogurums. Silts laiks & lielais dzemperis. Esmu piekususi no ikdienas informácijas, kas gázhas ká lavína uz galvas.

Jaunais darba kolégjis shodien nokavéja darbu tieshi 50 min un ieradás bez sava biroja atslégas. Hurray! :) Es pus dienu arhivéju failus. Kopumá bús apm. 800 studentu folderu, ko es shonedélj izpétíshu, ja ne vairák. Jo lai noskaidrotu skaitu, tos vajag kaut ká moderni Excelí saglabát. Es strádájot ljoti daudz, un tas esot brínishkjígi.

Pusdienas ar gjimeni shodien aiznjéma mazliet vairák ká 2 h. Neviens neko neaizrádíja, jo esmu dikti chakla páréjá laiká. Itálju restoráná sanáca diezgan ljoti pieésties. Arí garshígi un ´food depression´ iet mazumá :)

Shovakar trakas lietas. Vienai pazístamai meitenei nákas emigrét uz ASV vismaz uz kádu laiku, jo viñas gjimenei tika izteikti diezgan nopietni un regulári draudi. Policija ieteca lídz Ziemassvétkiem nogaidít ASV un tad domát, ko darít tálák. Tiek ríkota farwell pasédéshana, bet domáju, ka més ne visai paspésim. Ir gandríz pus7 un esmu vél Mehiko.

Arhivéjot sanáca pasmieties par meksikáñu studeni - Alejandra Beatriz del Carmen Díaz de Léon Cárdenas. Kamér izrunáju viñas várdu, savéjo varu 5reiz pateikt. Alejandra Beatriz del Carmen tachu skan garák neká Líva, ne?

City of Eternal Spring

Es nekad nebeigshu sajúsmináties par iespéju tik ísá laiká nokljút vasará. Apméram 2 h braucot caur kalniem un ciematiem, pazaudéjot vismaz 10 grádus aukstuma.. Silts vasaras gaiss, putni chivina, cilvéki smaida un pat neskatás man virsú, vasarígas drébes, vési kokteilji, túristi, kafejnícu iela pilna cilvékiem, bikini un baseins. Tas ir tas par ko es shoreiz ljoti priecájos. Tikpat liels shoks, ká aizlidot no Rígas un Égjipti. Kájás ieshljúcenes, mugurá gandríz nekas, un es visu ríta célienu gozéjos saulíté. Abas dienas :) Svétdienas vakará es biju tumshi sarkana, bet ká nákas, ká né - shitais iedegums neturas uz ilgu laiku un sarkanums arí pazúd. Tagad tikai atliek kost pirkstos par to, ka més nevaram dzívot tur. Jo tá ir tá Meksika, kas man patík un kuru es gribétu katru dienu.

Nopirku zhurnálu ´Nepazístamá Meksika´ un nesaprotu, ko darít ar atlikushajám 5 nesaplánotajám nedéljas nogalém. Marshruti, ieteikumi, stásti un komentári tik daudz, ne velti virsraksts ir - 10 iespéjas ´Izpláno savu sapñu celjojumu´. Ko tagad?! Man ir 10 lieliskas iespéjas, un vél kádas 15, ko biju pati saplánojusi. Es stipri neiekljaujos laiká.. 

Shodienas prieks un lepnums. Músu nodaljai ir pievienojies jauns puisis, ká angliski runájoshais koordinátors. Uzreiz gan man atzinás, ka angliski ´ne visai´ (!!!), bet labprát ar mani franciski pljápátu. Man gan uzreiz jáatzístas, ka es maz saprotu, ko viñsh franciski saka. Runásim angliski, visticamák viñam tas náks tikai par labu :)  Esot franchu liceju beidzis. Tad nu jásecina tá, ka visi, kam ir laba izglítíba un bijusi kaut mazáká iespéja apgút franchu valodu - to te ir izdaríjushi. Mani 3 sastaptie doktori runá franciski, mana priekshniece arídzan un tagad koordinátors. Tá ir ar tám elitárajám valodám.

Divi lieli dienas notikumi

Nezinu, cik ilgs bija mans prieks par silto ofisu. Vakar sáka salt rokas, kájas, galva.. Sodien es slinkoju, jo vakardien sanáca aizsédéties ilgák te un padarít vairák neká ieplánots. Un Meksiká tas ir diezgan liels gréks strádát átri un visu laiku :D Lasu iedvesmojoshus celjojumu aprakstus un dzeru téju. Telefons shodien nezvana. Diená, kad gribéju parádít priekshniecei, cik smuki un kártígi es atbilu uz visiem zvaniem!

Plánoju savu celjojumu uz Jukatánas pussalu decembra sákumá un nevaru saprast no kura gala sákt - viss tik vilinoshi izskatás. Jukatánas pussalá ir plánots noírét mashínu, kas bútu aptuveni 140 ls uz 8 dienám. Gribétos jau ar autobusiem un tá, bet lídzi bús jávadá mana lielá celjasoma un tieshi shobríd es saskatu lielas priekshrocíbas párvietoties neatkarígi no Meksikas transporta sistémas.  Bútu man vairák amerikániská géna, kliegtu ´I´m sooo excited!!!´ Bildés redzams mans galvenais apskates objekts - Karíbu júra. :)






Dienas lielais notikums bija kolégjes dzimshanas diena. Meksikáñi ká traki dziedája/spiedza savas Mañanitas. Tad prasíja, lai es nodziedu ko lídzígu savá valodá. Bija tá reize aizbildináties, ka mums dzimshanas dienas ir skumígas un nebija padsmit cilvéku priekshá jádziet ´Daudz baltu dieniñu´. Meksikáñi tápat nesaprastu.

Tikko sapratu, ka man bija dienas lielais notikums Nr.2. Biju piemirsusi, ka algu te maksá divreiz ménesí. Tad nu man no ´Kases´ satraukusies zvana grámatvede un saka, ka neesmu iznjémusi savu algu. Tieshi tas, kas vajadzígs 5dienas pécpusdiená :)

Mans Golden Delicious ábols nák no USA, Washington. Un banáni Rimi tagad ir létáki ká man te. Skumji.  Par minimálo algu var nopirkt 2 kg tortiljas un 1,5 kg pupiñas. Un varbút vél kaut ko. Bet tikmér meksikáñi priecájas, jo ir 5diena un shoreiz arí algas diena.

Food depression

Pirms páris dienám nopirku sev míkstu, lielu ziemas dzemperi. Un viss! :) Aukstums ir beidzies, ká árá, tá ofisá. Vakar jokojoties sáku sarunáties angliski un shausmás konstatéju, ka vienu valodu dabúnot iekshá, cita kaut kur aizmirstas. Tagad nesaprotu, kam koncentréties vairák - anglu, franchu vai spánu valodai. Jo pirmajám divám novembrí paredzéti eksámeni un pédéjá, nu pédéjá jau kaut ká jáizmoca. Komunicéties visiem gribas :)

Tá nu es 5dien aizgáju pie friziera un paspéju savu dusmu par lielajiem sastrégumiem (lai tiktu májás) izgást uz lága meksikáñu puiku. Nesmuki un nevajadzígi. Viñsh jau nebija vainígs, ka ne várdu angliski nesaprata. Un paskaidrot savas vélmes spániski nemáku. Tátad prioritáte tomér ir spáñu valoda. Un man ir pavisam ísi mati, bet labi, ka ne tumshi brúni, jo tá bija mana sákotnéjá iecere, kuru sagráva frizétavas cenrádis.

Ká ieplánots, brívdienás bijám rancho mezha vidú, lielu kalnu ieloká. Latvietim vieglák bútu saprast ´muizhá´. Skaisti bez gala, viss ká seriálos. Dzéru vínu, klausíjos strúklakás un pilnígá klusumá, mércéjos dzakúzí, uzrápos lielá kalná apskatít alas un dzunglus. Beidzot ieraudzíju, kur rodas banáni un sákas kalnu upes.

Darba nedélja sákusies mazliet spraigák neká parasti. Priekshniece párspéj pati sevi un liek man darít neticamas lietas ísá laika periodá. Vakar pusdienlaiku izmantoju, lai sagaidítu smaidígu amerikáñu kompániju, kas noléma apmeklét universitáti ekskursijas ietvaros. Izrádás, ka viñi te pirms 46 gadiem studéjushi, dzérushi margaritas un peldéjushies universitátes baseiná. Ká filmás! Baseina nav, margaritas te vairs neviens tá neciena, bet páris ékas tomér ir saglabájushas savu kádreizéjo izskatu. Priecíga par redzéto, aktíváká tante stástíja, ka nákamá pieturvieta ir kádreizéjá boyfriend satikshana. Neesot redzéjushies 43 gadus. :)

Galvassápes ir beigushás jau páris dienas. Alkoholu it ká nelietoju (pármérígi), domáju jaukas domas un édu tikai to, ko patiesi gribu. Dakteris teica, ka man esot ´food depression´ un augstuma slimíba, kas labá kombinácijá izraisa stipras galvassápes.

Mana vélme bút veselígai un sportot ir izbeigusies. Sporta klubs te maksá tieshám párák dárgi. 330 ls par regjistréshanos (2 cilvékiem) un katru ménesi apm. 55 ls (katram), bet mums varésot to regjistréshanás maksu uz pusi samazinát. Táds vidusméra sporta klubs, bet ar baseinu un nodarbíbám meiteném. Citus variantus nemaz nemekléshu. Trakums. Un parká organizétás nodarbíbas darbadienás ir párák vélu - esmu jau celjá uz galvaspilsétu.

Aizmirstot sportisko garu, brívdienás esmu ieplánojusi árstét savu ´food depression´ - cepshu kotletes, grilléshu galju, taisíshu salátus un neatteikshos no Cuba libre. Un árá bús silts. Man rítos te ir táda temperatúra ká Rígá (shorít +3).
Vasaras pilséta gan lutina visus ar saulaino laiku. :)

Díkdienis ofisá

Ká tas nákas, ka es darbinus padaru daudz átrák, neká to no manis gaida? Ir tikai 4diena, nedélas norma ir padaríta, prieksniece ir komandéjumá un neatbild uz maniem izmisígajiem e-mailiem ar prasíbu, péc jauniem uzdevumiem. Atbildu uz telefonzvaniem, konsultéju atnákusos studentus. Parasti gan tas izpauzas ar jautájumu: ¨Vai jús lúdzu atnáktu/piezvanítu mazliet vélák, jo atbildígás personas nav uz vietas?´ Prieksniece izbraukusi, koordinatore Jasmíne (vinas padotá) ofisá ir manámi reták un nem kádas 2 h ilgas ésanas pauzes. Viss mierígi :) Lasu grámatu ´Fácil Francés´, jo novembrí ir sertifikáta eksámens. Jágatavojas.

Brívdienás bús brauciens uz ranco - beidzot! Saulíte spíd, esmu labvélígi noskanota. Nevaru saprast, ko darít - pirms kádas stundas loti savajadzéjás pierakstít sevi pie friziera. Vai arí iet uz kino. Vél labák bútu nopirkt kádu siltu jaku. Es saku, tá dikdiena mani padara neizlémígu.

Greyland

 Šodienas noskaņojums ir pelēks. Ārā un līdz ar to iekšā (jo par apkuri te neviens nav nopietni domājis) ir vēsi. Brokastīs ēdu zemenes. Latvijā tomēr tās ir visgardākās, te tās kraukšķ un nenogatavojas, līdz sapūst. Man pašai mans nacionālisms kaitina. Bet ko darīt, ja man tiešām tik daudzas lietas mājās šķiet labākas nekā te?!  Salst pirksti, apkārtējie slimo ar gripu. Dzeru tēju un meklēju informāciju, par ko mana priekšniece ir tikai kaut kur padzirdējusi. Neticu viņai, izskatās, ka to visu viņa ir nosapņojusi. Pārāk daudz pretrunu un lai cik dziļi es pētītu mērķus, uzdevumus un likumdošanu, nekas nesanāk. Tukša lapa. Sapņoju, kā es ietu karstā vannā ar daudz putām. Neatceros, vai minēju, ka ūdens te dušā tek tik minimāli, ka ir stipri jāciešas vai arī pirms tam jāsporto, lai tā brīvi nomazgātos. Brrr. Vannu vienreiz mēģināju pietecināt ar ūdeni. Kamēr gaidīju, tikmēr siltais ūdenis beidzās. Brrr. Šodien Meksika liekas garlaicīga. Meklēju "domubiedrus" globālajā tīmeklī. Atļāvos šeit ielikt amerikāņa redzējumu.

I lived in Mexico for years. I fell in love with the country and the people. My observation is that Mexicans are:
* Extremely courteous
* Warm and hospitable,
* Open and friendly IF you make the effort to understand them.
* Wary of foreigners and of anyone with power -- with good reason if you study their history.
* Passionate, affectionate (and able to show it openly), loyal to friends and family
* Really know how to have a good time!
* Have different priorities than we do. If they have promised to deliver an item at a certain time but a family affair intrudes, the family will come first--ALWAYS.
* "Clannish," for lack of a better word. For centuries, they have had to rely on their families and close friends because they could not relay on a system of law. So family relationships are everything.
* Have a deep need to save "face" much like many Asian cultures do. They will tell you what they think you want to hear rather than tell you an unpleasant truth--and they will NOT think of this as lying to you. It is simply an accepted "greasing of the social wheels".
* Extremely proud of their history, their culture, and their country. They are a very patriotic people.
* A VERY class-conscious, even racist, society. They venerate their Indian past but tend to treat their current Indian population very badly and will go to great lengths to minimize visible Indian roots in themselves. The shorter, darker and more indigenous a person looks, the lower on the socio-economic scale.

 

Tārpiņš

Šodien esmu oficiāli paņēmusi brīvu dienu, pēcpusdienā dodos pie speciālista, kas man varētu palīdzēt uzminēt, kāpēc man sāp galva +/- 9 dienas pēc kārtas. Citreiz vairāk, citreiz pat piemirstas, līdz es izdaru kādu straujāku kustību.

Pirmos dienas daļu tomēr veltīju darba lietām un meklēju informāciju. Otrajā daļā es skatījos video atslodzei un ik pa brīdim izgāju dārzā. Ir ļoti labi, ka ir zinoši cilvēki blakus, kad Līva grib pabakstīt tārpiņu, kas lien pa zāli. Labā ziņa ir tā, ka es tomēr neko nepabakstīju. Mazs, melns un pūkains, bet ja viņu aiztiek, izdala zaļu šķidrumu, kas apdedzina ādu. Tad nu es bakstīju ar kociņu, un viss kociņš bija zaļš. Vispār diezgan bīstami ir staigāt ar plikām pēdām pa mauriņu. Meksikāņi to nedara, es, protams, jau to esmu darījusi. Bet briesmīgais tārpiņš pārvērtīsies melnā un salīdzinoši lielā tauriņā (spāniski saukts 'vecā pele') un aizlidos.

Sākums manām galvassāpēm bija tieši pēc vulkāna apmeklējuma. Bijām 4000 m augstumā, grūti gan gāja, bet tas esot viens no retajiem pasaules vulkāniem, kur var gandrīz līdz augšai ar mašīnu uzbraukt. Viss bija iespaidīgs, liels un neredzēts un augstu, augstu. Un par godu mums vulkāns uzrīkoja arī mazu sniega vētru. C vitamīns un saulaina nākamā diena mani izglāba. :)

Mango sezona ir beigusies un tas ir ļoti skumji. Drīz sāksies apelsīnu laiks. Lai gan tie apelsīni, ko esmu līdz šim te redzējusi, ir diezgan zaļi/dzelteni un garšo ne pēc kā, īstie apelsīni vēl tik būšot. Toties man ledusskapī ir zemenes. Kas man kaiš, nezinu, bet šitās nav īstās zemenes - it kā sarkanas, bet mazliet kraukšķ.

Reizēm man ir sajūta, ka esmu vienīgais cilvēks, kurš tekoši nerunā spāniski. Bet tad pie horizonta parādās 'gringos' (tā meksikāņi sauc amerikāņus) un esmu mierīga. Šie labi ja zina savu valodu un ir iemācījušies teikt: Hola, gracias! :D

Bet nav vairs kā Francijā, kur visi ar smaidu uzņēma manas valodas zināšanas. Te tikai brīnās, kā es varu nezināt/nerunāt/nesaprast. Par angļu valodas zināšanu līmeni Meksikā man grūti spriest (zems, slikts, neesmu satikusi kādu kurš runātu labāk par mani). Tātad, ja tu mācies parastā publiskā skolā, svešvalodas un datorzinātnes neviens tur tev nemācīs. Ja gribi izglītot savus bērnus labāk, jāapmaksā privātskolas, kas ir ļoti populāras un droši vien padārgas.

Brīvdienās ir divi varianti - braukt uz rančo un uz Cuernavacu (vasaras pilsētu). Vispirms jāskatās, ko teiks dakteris un tad taps izlemts. Es personīgi gribu uz rančo. Un gribu, lai galviņa vairs nesāp.

Un vēl, ka kāds atved uz Meksiku kādu normālu, garšīgu šokolādi. Te ir tikai Herseys un tikai kaut kādi batoniņi. Šokolādi es varot pirkt dārgajā iepirkumu centrā un tur apm 100 g maksā 2-5 ls. Cool!
Un man gribas šokolādes sieriņus, normālas sardeles (te neviens neko tml. nēed, bet esot 'kārumnieku' sadaļā kkādas desas no Vācijas - jāizmēģina). Un Haribo končiņas. Nu kāpēc visi te pļumpī koliņas un ēd negaršīgus čipšus?! Es esmu pievērsusies 'Pringles' ēšanai - lēti un garšīgi, ja salīdzina ar Lays čipšiem ar citronu - fuj.
'Bimbo' maize ir vēl viens fenomens - esot lielākā maiznīca pasaulē (paši tā reklamējas, zinu, ka Spānijā ar' var nopirkt). Garšo pēc lēta Fazer varinata, kurš kādas pāris dienas ir pastāvējis un pārvēršas par mačalku. Aizvakar nopirku graudu maizi - pagaidām gaidu izdevību nogaršot. Iepriecinot latviešus - augļi vismaz manā reģionā ir dārgāki nekā Latvijā (neskaitot banānus un mango un laikam sezonas augļus). Maza kastīte ar zemenēm ir ap 3 ls un visi te priecājas - cik labi. Toties Coca-cola ir lētāka par ūdeni!

Lai visiem garda diena :)

Runá Líva.

Diez kas var bút labáks ká piektdienas pēcpusdienā tikt piesédinátai pie telefonaparáta. Maz kas! Jo ir diezgan sarežģiti párstávét Starptautisko attiecíbu departamentu runájot valodá, kuru tá nopietni sáku apgút tieši divus ménešus atpakal. Séžu un gaidu.. Priekšá A4 lapas lielumá esmu sarakstíjusi visu, kas varétu noderét. Nezinu, kuriem ir vairák paveicies - man vai meksikáņiem - saprast es viņus tíri labi saprotu, bet skaņa no manas mutes nekádi nenák árá.

Tagad prátoju, ká pasútít sev jauku nozímíti, visticamāk no Eiropas. (Tulk. Neruná spániski!)

Vakardienus zilli lillá melnos zibeņus ir nomainíjusi saulíte ar baltiem mákoníšiem. Un izliedétás kurpes májás žúst, es dzeru téju lielos daudzumos un gaidu, kad bús trrrrrrr (zvans) vai káds gudráks darbinieks atpakal.

Starp citu, ne viss, kas no árpuses izskatás jauks un silts, ne vienmér iekšíņā ir táds pats. Ípaši cilvéku attiecíbas. Tá bija mana lieláká vilšanás kopš ierados šeit. Visur cilvēki mil un ir vienaldzigi vienādi.

Qué buenó!! Cik labi!! (jo visiem viss te ir labi)

Man iet diezgan labi, bet es kļūstu arvien aizņemtāka. Šonedēļ sāku strādāt kā praktikante CIDE (http://www.cide.edu.mx/presentation.htm) - Meksikas nozīmīgākais sociālo zinātņu, īpaši ekonomikas, pētījumu un mācību centrs/universitāte. Strādāju Starptautisko sakaru daļā un pagaidām darbojos ar informācijas meklēšanu par partneraugstskolām. Sākums diezgan grūts, jo jāceļas agri, jābrauc uz galvaspilsētu un tad vēlu un ilgi jābrauc mājās. Man uz vietas jābūt visas 8 h, bet tur ir iekļautas visas atpūtas pauzes, gan ēšanai, gan vienkārši slinkošanai. Vispár es strádáju diezgan átri, visi darbi liekas jau apdaríti ap kádiem 3iem, tad pati esmu paredzéjusi mácíties spáñu valodu, bet vél nav sanácis.

No ríta skatíjos ziñas - tika biedéti mílígie un vienkáršie mazliet apaļígie meksikáñi. Beidzot viñi ir pirmajá vietá pasaulé resníšu un aptaukošanás ziñá. (http://www.rnw.nl/espanol/article/méxico-primer-lugar-mundial-en-obesidad) Es jau to sen nojautu, reklámas sabiedriskajá transportá galvaspilsétá par to brídina diezgan nopietni. Manas lielás pusdienas maksā tikai 1 ls un ir diezgan daudzveidīgas - gaļa, makaroni/rīsi, salāti, saldais, un augļi un dzeramais. Paēst var ļoti labi. Galvenais, ka dárzeñi un augļi ir neierobezotá daudzumá, ja vien nav káds árzemju students, kas visu jau ir izgrábis.

Tá arí nav bijis laika uzrakstít, kas notika ar mani un cietumu, bet to es atstášu vél vélákam laikam. Tomér secinájums ir viens - vajadzéja tomér tur toreiz ést to papaiju, ko man laipni atnesa. Tagad jau esmu saradusi ar to kartupeļgaršu un édu labprát, tik medu gan nedaudz man prasás.

Pagāšnedēļ bijām pludmalē, Meksikas kreisajā krastā netālu no Akapulko. Melnais karodziņš netika noņemts un glābēji īsti nelaida iekšā údení.  Jūra bija ļoti augstu, gandrīz pie pašas pludmales, visur bija sakabinátas zímítes, ka bístami ir tuvoties údenim. Es biju párgalvígs atpútnieks un pāris reižu arī man sanāca pariņķot pa vilni, jo nevarēju noturēties kājās :) Bet izmet krastá visus, tikai laicígi vajag sameklét zemi zem kájám un skriet árá no pludmales zonas, lai nesanák atkal aizpeldét prom.

Hotelis tāds nekāds, bet kā es noprotu, tad te servisa līmenis visam izņemot benzīntankus ir diezgan zems. Vienu dienu aizbraucām uz salu, jo tur bija domāts snorkelēt, bet tā kā vētras bija katru nakti, ūdens bija brūns un nekas nesanāca. Toties es aizāķēju aiz kājām zvejas laivu un mazliet paliku bez ādas. Mazliet vēl kājas muskuļi sāp, bet āda jau ir uzaugusi atpakaļ. Kopumā pludmalē bijām 3 pilnas dienas un atlikušās divas (apm. 7 h) bija jābrauc turp un atpakaļ.

Pirmajá diená tikko atbraukuši un sajutuši izsalkumu péc gará ceļa, gájám uz vienu no labákajiem restorániñiem. Hamburgeru restoránu. Neko, édu savu burgeríti un domáju, ká iepirkšos augļu veikalá, kad tiksim no turienes árá.

Tā kā es biļetes esmu nopirkusi decembrí no Kankūnas, tad otru jūrmalu apskatīsu pirms manas prombraukšanas. Tur ir gan mazāki viļņi, gan arī lietus sezona būs beigusies. Parasti lietus un orkāni te plosās līdz oktobrim un tad maijā tas viss atsākas.

Un vēl mēs vienu svētdienu bijám mazā pilsētiņā, kur studenti palídz realizét sociālo attīstības projeku. Visu dienu vietējie darbojās grupās un mēģināja rast risinājumus esošajām problēmām. Man tur bija fotogrāfa loma. Bija diezgan interesanti, bet nogurdinoši. Un par godu studentiem, tika pagatavota govs galva. Es neēdu, bet tie, kas ēda, diezko laimīgi nebija.

par lieliskām otrdienām

Otrdienas mums brīvdienas un iespēja doties uz galvaspilsētu. Pirmās divas reizes man bija diezgan liela vilšanās, šoreiz trāpījām tieši īstajās vietās, un viss bija pavisam forši. Tikai pāris objekti apsktāmi. Lielākā Meksikas un labākā Latīņamerikas universitāte, kuras teritorija aizņem vien 6 kvadrātkilometrus. Tā ir pavisam cita teritorija, tur brauc vietējie Puma Bus pa brīvu un vadā studentus no fakultātēm uz metro.

es pie autobusu shēmas, cenšos saprast kā nokļūt līdz galvenajam laukumam, kur pilns ar studentiem, kuri bauda mīlas priekus turpat zālājā

Tad es biju lasījusi, ka universitātes teritorijā ir skulptūru parks/zona/džungļi. Gribējām apskatīt, kas notiek ar dabu, kad to liek mierā kopā 1985.gada. Džungļi ar ķirzakām un metāla monstriem. Bet man patika :)

Tad es izmēģināju savu baiļu robežu. Man pa molu iet jau liekas baisi, īpaši Liepājā, Pāvilostā utt. Jo es nespēju noturēt līdzsvaru un nepārtraukti jūtu, ka kritīšu. Aldo apsolīja mani nelaist vaļā, ķirzakas skrēja pa mūriem, vāveres ar turpat un es - nobijusies ne pa jokam. Parka daļa, kura sagādāja daudz baiļu, un mazu izkutēšanos, jo mūri bija visapkārt džungļu teritorijai. Kādu pusstundu soļojām apkārt.

kreisā pusē smaidīga sākumā. labā pusē aptuvenais mūra augstums.

skulptūru 'dārzs'

Pēc mazas universitātes apskates secinājām, ka tā ir milzīga teritorija ar daudz studentiem - apm. 180 000 zinot griboši jaunieši tur pulcējas ik dienu.

Izbaudīju pirmo metro pieredzi. Mazliet apjukām, kad sapratām, ka meksikāņi metro kartē iezīmē līniju, kura neeksistē. Maziem burtiņiem spāniski tur ir rakstīts - en construccion. Tas, protams, pabojā visus pārvietošanās plānus, bet maza jautrība garantēta. Tas tautiešiem, lai lēnām aprastu ar metro pārmaiņām. Un beidzot es redzēju, kā funkcionē sieviešu un bērnu metro vagons. Ļoti piemērots, ja ceļotājas ir nemeksikāniska izskata. :) Un valdības uzraksts, ka metro biļete maksā patiesībā 9 peso, bet valdība Tev tos 6 neliek maksāt, jo ir ļoti laba. Arī liek sajusties mazliet labāk. Vismaz pasmaidīt plakātam un arī visiem tiem, kas meksikāņiem atgādina, cik svarīgi ir nebūt resniem un iet meklēt palīdzību (jo valdība to nodrošina).

zaļa daba

Ārā no metro, iekšā parkā. Drīzāk vāveru fermā. Mudž! Bet aizliegts fotografēt. Es pārkāpju likumu un mazliet pabildēju tieši tumšās vēl neredzētās meksikāņu draudzīgās vāveres. Un sen neredzēti skrejoši cilvēki lielos baros satiekas tieši šajā parkā. :)

Un pāris ielas tālāk Frīdas Kālo muzejs. Zilā māja. Pirms pāris nedēļām skatījos spāniski filmu par viņu, un muzejs tikai uzskatāmi visu parādīja un lika vairāk noticēt tam, kā agrāk izskatījās Mehiko un dzīvoja cilvēki. Krāsaini. Un galvenais tā bija viena no retajām vietām, kur darbojās atlaides studentiem, kas nav tumšmataini.

Frīdas zilā māja un zaļais pagalms

Pavisam lieliska diena, 3 labas vietas un Friday's siera uzkodas vakara noslēgumā. Tāda Mexico city man patīk.

Frozen yogurt Moyo

Darba intervija, cik nu tā vispār bija intervija, pagāja pavisam ātri. Jo vajagot noskaidrot, ko vispār ar tūrista vīzu varot darīt. Advokāts sazvanīts, viss esot kārtībā. Mani topošie pienākumi ir sadarbības meklējumi Baltijas valstīs un Krievijā. Par Krieviju mazliet pievēršu acis, diez vai tik ātri saņemšos un izdomāšu, kā ar tiem īpatņiem sadarboties, tomēr Baltijas valstis ir tīri jauka nozare. Kopumā nekas spožs, būšot jāveic kopētāja un asistenta pienākumi un tā. Un atbilde pirmdien. Un tas viss laikā, kad gribēju atpūsties no universitātes. Kamēr pats darbs universitātē.

Pēc tam izdomājām izmest loku pa īpaši dārgo galvaspilsētas rajonu – Santa Fe.

Santa Fe rajoniņš. Nekustamie īpašumi īpaši dārgi. 

tas tā, lai var redzēt ka tur visapkārt skaisti kalni.

un te pats iepirkumu centrs, kur pētīju publiku un modi.

Nu jā, tur bija gan blondas jaunkundzes, gan ļoti redzamas plastikas ķirurģijas izmantotājas. Kopumā smēlos iedvesmu uzšūt kādu jauku tērpu, kleitu, kreklu, lupatu galu galā. Izstaigājos pa dizaineru veikaliem un sajutu, ka vajag izmantot tepat apakšstāvā esošo šujmašīnu.

Tad vēl laiks apdomāties un sākt atsvaidzināt abas manas visbiežāk lietotās valodas šeit – franču un angļu. Gan universitātes prasa sertifikātus, gan (kā šodien noskaidroju) arī potenciālajam darba devējam tas ir svarīgs kritērijs. Laba doma bija paķert vidusskolas ‘Focus on’ un pāris gramatikas lapeles līdzi. Tomēr es gan neticu, ka es sākšu kaut ko darīt ātrāk kā kādus pāris vakarus pirms eksāmena.

Vēl joprojām saldētais jogurts, kurš kā izrādās nāk no pašas Bulgārijas, ir mans favorīts. Esot nulle kalorijas. Nu neticu! Bet gards un dārgs. Ne cik liela porcija (īpaši ja ēd divi) ar 3 mērcītēm vai piedevām ir diezgan pie 3 Ls. Bet ne jau katru dienu es dabūnu :)

Līva parasti ilgi stāv domādama pie Moyo Frozen Yogurt letes.

tā izskatās reklāmās

un tā dzīvē! :)

Un par cietumu. Plašāks apraksts par to, kāpēc, kur, kā un cik ilgi es tur pavadīju, sekos kādu citu dienu. Esmu pārāk labā noskaņojumā šobrīd. Nākamnedēļ atgūšu to augustu, kad Latvijā bija silti un te es salu un salu. Pludmale! Būs brauciens uz jūru. Ļoti gaidu. Un ja vēl viss ar darbiem izvērtīsies lieliski un man nevajadzēs kaimiņu puikām mācīt angļu valodu un pašai iet uz spāņu valodas kursiem. Man tomēr ir cerība pašai iemācīties. Un galu galā, mana pieredze cietumā rāda, ka nav nekādu problēmu, ja tu saproti gandrīz visu, bet pateikt vari tikai to, ko pati gribi.

Par modi (īpaši Madai :)) – te tāda īsti nav. Ja nu ir tad Zara, Mango ir pats labākais ko es varu novērot. Un to pašu, kad ciemojos Aldo universitātē. Parasti 3dienas pēcpusdienās esmu tur, jo ir pavisam interesanta lekcija un jauks pasniedzējs, kurš interesējas arī par manu viedokli aktuālajos jautājumos. Un Starbucks! Izmantoju iespēju paķert kādu kafiju universitātes pavisam pieticīgajā Starbucks.

Un projekti. Tie ir pavisam forši un reāli. Vienu pēcpusdienu aizbraucām uz aptuveni stundu attālo ciematu, un varēju apskatīt vismaz no sētas puses, kā dzīvo vietējie. Tie, kas īstie iedzīvotāji. Tīrīgi un kārtīgi un vērsti uz sadarbību, jo visi tur laukos grib dzīvot lētāk un labāk.

kā es atceros ciematiņu. sunīši ceļmalā. vabolītes turpat. darba grupa. bioloģiskās iekārtas. saimniece cep kukurūzas cepumus. un saimnieks ar visiem cienājas.

Projekti ir saistīti ar bioloģisko lauksaimniecību un saimniekošanu vispār. Kā izmantot lietus ūdeni, attīrīt saimniecības ūdeni, uzbūvēt krāsni, kura ilgi saglabā siltumu. Govs sūdus pārvērst gāzē mājsaimniecībai. Tualeti uztaisīt par ekoloģisko mēslojumu radīšanas vietu un tml. Un studentiem ir iedots redzams reāls projekta ‘melnraksts’. Un grupām ir jāattīsta tā, lai būtu vieglāk un ērtāk lietot un visi gribētu savās mājās šādu saimniekošanu.

apskatām un izvērtējam projektus

Arī tajā ciematiņā es biju dīvaina. Ar lielu fotoaparātu un blondiem matiem. Un savas neapķērības dēļ paprasīju papildus kukurūzas cepumus uz mājām. Pēc jaukas pasēdēšanas, kas sekoja īpašuma apskatei un projektu vērtēšani, man saimniece jautā, vai man garšoja cepumi un kaut ko vēl (ko es nesadzirdēju). Es, protams, jā. Un man tiek iedots maisiņš ar pavisam garšīgu kukurūzas izstrādājumu.

pavisam normāli lopiņi ganās uz ceļa

Beigušās kino biļetes

Arī šīs brīvdienas pavadījām vasaras mājās Cuernavacā un došanos uz turieni es vienmēr gaidu ar lielu prieku, jo tur termometra stabiņš vienmēr ir tuvu, tuvu (naktī) un diezgan daudz pāri (dienā) divdesmit grādu atzīmei. Bet manas problēmas ar lietus dieviem vēl nav atrisinātas un arī tur debesis klāj gandrīz nesaraujama pelēku mākoņu kārta. Toties ir silti! Sestdienu nodzīvojam pa mājām, galu galā pārbrauciens pār kalniem mani joprojām apgādā ar regulārām galvassāpēm vismaz pāris stundas pēc ierašanās vasaras pilsētā. Uzņemos pusdienu gatavotāja pienākumus un mazliet iemarinēju vistiņu un uztaisu zaļos salātus. Jāsaka, ka pēc mana pirmā gastronomiskā kultūršoka, es vienmēr ar prieku gatavoju to, kas man garšo. Un to, kas ir vairāk kā liellopu gaļa ar sarkanām sardelēm, ietīta tortiljā. Ģimene saka, ka es būšu ievazājusi veselīgu dzīvesveidu. A, bet es domāju, ka visas tās sodiņas, ko viņi patērē ikdienā, uz neko veselīgāku, kā mazāks gaļas patēriņš, nenorāda. 

Iepriekšējais barbekjū (pietrūkst sarkanās sardeles tikai) - katram paredzēti 2 gab.

Tad es drosmīgi ieģērbjos savā peldkostīmā, uzjaucu citronūdeni (bez cukura, iedomājieties?! Jo reāli, kā var dzert kaut ko, kas nav salds.. vai nav sodiņa, koliņa, spraitiņš?!), paķeru pludmales krēslu un domāju mazliet sasildīties saulītē. Īss gan tas prieks bija, tik īss, ka es pat vēl joprojām neesmu kārtīgi izmēģinājusi jauno baseinu. Zinu tikai to, ka kājām ūdens ir par aukstu, ja nav saulītes. 

<- Man pie kājām sākas bedre (kāpēc, par to lasīt uz beigām)

Un tad mēs turpinājām savu Dr.House maratonu, kamēr ārā zibeņoja zili lillā visas debesis. Un pērkons bija tik skaļš, un māja drebēja. Bet zibens reti kad trāpot kādā savrupmājā, tā es sevi mierināju.

Svētdiena bija tikpat mākoņaina, tāpēc izdomājām, ka jānoskatās jaunā meksikāņu/argentīniešu kopražojuma komēdija. Jāsaka, ka pieredze Francijā mani nebija izmācījusi kārtīgi – vietējās komēdijas būs ļoti maz smieklīgas kārtīgai latvietei. Kinoteātris tālu, sakāpjam mašīnā, divu meksikāņu un vienas latvietes sastāvā un šķērsojam pilsētu. Kinoteātri arī te visbiežāk ir lielveikalos. Visi ar saviem džipiem smuki sabrauc, lielajā iepirkumu centrā tomēr nemaksā par stāvvietu un dodas izklaidēties. Parasti par stāvvietu ir jāmaksā, pat pie vietējiem Rimi un citiem veikaliem gandrīz vienmēr ir maksas stāvvietas. No eres tu, soy yo (Tā neesi tu, tas esmu es) prasām trīs biļetes, samaksājam, bet biļetes meitene nedod. Saka, ka pie šī lodziņa biļetes beigušās. Hm, līdz filmas sākumam tieši 40 minūtes. Kad gribam iet uz zāli, lai pasaucam meiteni, viņa pateiks, ka mēs samaksājām. Mēģinām pārliecināt viņu vismaz uz kādas lapiņas to uzrakstīt, jo te kino biļetes nav lēts prieks. Meitene ietiepīga – atcerēšoties.

Sasaldētā jogurta jeb jogurta saldējuma laiks. Laikam pats garšīgākais sīkums, ko esmu atradusi šai zemē. Mazliet skābens un ar divām piedevām pēc izvēles.  Un pēc reklāmām šķiet, ka arī viena no vienīgajām puslīdz veselīgajām precēm, kas meksikāņiem iet pie sirds. Un tad dzīvnieciņu veikals! Lai nu kā, te tos mazos suņukus nemoka, ar viņiem spēlējas un gandrīz visi vienmēr ir jau rezervēti. Es vienmēr eju papriecāties kā mazie kucēni kož cits citam ausīs un astēs.

Beigās ar biļetēm viss bija kārtībā, filma nebija pārāk liela komēdija, un brīvdienas bija siltas. Negribējās braukt atpakaļ uz lielo, auksto māju. Cuernavaca ir pavisam forša pilsēta!

ar daudz strūklakām

ekstravagantām dāmām, parasti zābakos

vabolītēm visur, visur

gājēju ielām

un tauriņiem pie mana loga :)

Tomēr visu skaistumu pabojā meksikāņu strādnieku nepārspējamais stulbums, neizdarība un vienaldzība. Tātad, vispirms uzbūvē baseinu, tad, neizmazgājot un nepārliecinoties, ka viss ir kārtībā, tiek salaists ūdens. Vēlāk top skaidrs, ka tīrāmā sistēma nemaz tik jaudīga nav, ūdeni mainīt ir dārgi un ieteikts to ir darīt reizi 5os gados. Nu nezinu, liekas jau, ka varētu tomēr biežāk. Tad nu pēc divām nedēļām tiek uzklāts zālājs, jā, nu tā pa tādām strēmelēm. Zālājs skaists. Tomēr beigās izrādās, ka baseinā tomēr ir caurums. Atnāk vien čalis (kamēr mēs visi bijām prom) izrok caurumu, izārda zālāju (kurš vēl nebija ieaudzis) un izbraukā zālāju, kas atrodas iebraucamā celiņa malā. Par to neviens netiek sodīts, visi ir mazliet dusmīgi. Mēs ar Aldo dodamies uz veikalu un mums palūdz nopirkt koliņu strādniekam. Viņam vajadzēja ar mietu pa galvu, nevis koliņu!

Pagalms, kad neviens caurumu nebija atklājis

Tagad zālāja vidū ir liela bedre, viens cits un otra cits draugs strādniekam domā, ka caurums ir aizlāpīts. Un vēl kaimiņiene ik pa laikam palūr, vai uz piemājas ceļa nav atkal iztecējis baseina ūdens. Kundzīte manas nesimpātijas iemantoja brīdī, kad es plēsu no žoga nost vecos kokus. Neaicināta ievilkās sētā un sāka uzdot dīvainus jautājumus. Kad man apnika, teicu, ka nerunāju spāniski. Ar to nebija gala. Kā es varot nerunāt spāniski?! Un kas es vispār esmu?! Nu re, kā beigās izrādās viņa jau ir pati sevi uzaicinājusi uz nākamo pikniku.  :)

Piramīdu prieks.

Iesākumā man piramīdas kā tādas neinteresēja. Bet tas bija iekļauts manā ‘must see’ objektu kategorijā. Un nekas jau tik traks nebūtu, ja es sāktu ar mazāko un tuvāko apskati. Tad nu vienu sestdienu devāmies izpētē. Jau izkāpjot no mašīnas, sadraudzējāmies ar diviem suņiem. Vietējām klaidonēm - suņu māti un meitu.

Kā vēlāk izrādījās, piramīdu augšpusē aitas ganīja suņu ģimenes tēvs un dēls. Un tā viņi tur saimniekoja. Abas suņu meitenes mūs pavadīja visu ceļu, gan kāpjot kalnā, gan piramīdās. Un uzkāpjot uz galvenās un augstākās piramīdas, apgūlās un tālāk negāja. Bet uz pāris stundām man bija savi suņu draugi.

Un par piramīdām man bija mazliet mazāks prieks, kā par suņiem. Bet beigu begās visas tās zaļās krāsas un kalnu daba bija apskates vērta. Pavisam zaļa un mierīga atpūta. Tikai tikšana tajā kalnā bija pagrūta, kā jebkura fiziska slodze. Jau tā esot apmēram 2500 metru augstumā virs jūras līmeņa, katrs nākamais metrs uz augšu no manis prasa daudz piepūles un liek sirdij daudz straujāk sisties.