sestdiena, 2011. gada 10. decembris

Klusums un meli

Man patīk klusēt.. ilgi.  Vēl man patīk eksāmeni! Varu ļoti priecāties, jo tie sākas tieši pēc 40 stundām un ilgi vairs nudien nav jāgaida. Bet ir arī kāda laba lieta - visu šo nedēļu ar lielākām un mazākām pauzēm cītīgi gatavojos un esmu sapratusi, ko mēs centāmies šajos 3 mēnešos iemācīties.

Septembrī mēs nolēmām izveidot Facebook grupu, lai būtu virtuāli kopā arī tad kad mums nav lekciju (vakaros un brīvdienās). Tā kļuva par tādu maģisku vietni, kur studenti dalās ar gudriem padomiem un uzdod stulbus jautājums. Ielūkošanās turp mani parasti nomierina. Izrādās valodas barjeru nav, ir cita līmeņa barjeras. :)

Pirms 3 dienām man bija diezgan interesants angļu valodas mutiskais eksāmens. Es biju nopietni sagatavojusies, it kā runāt man problēmu nav, tad tieši prezentācijas brīdī mani piemeklēja "stostāmā kaite". Arī it kā tiku galā. Bet tāāāād, pasniedzējs teica, ka viss it kā labi un tā, bet ka viņam ir viens ieteikums. Iespējams, man vajadzētu padomāt par 'hipokritismu'. Nesapratu no sākuma, vai tas tā kā uzbrauciens, vai vēlme iesastīties diskusijā. Izrādās, ka tas ir padoms, jo "cilvēkiem nepatīk patiesība un pārāk atklāts viedoklis". To teica mūžam lišķīgi smaidošais 50gadīgais  francūzis, kuram patīk puiši un tas ir ļoooooti par daudz ievērojams. Neko, vienojāmies, ka es palikšu pie vecmodīgās pieklājības un mēģināšu kontrolēt sejas muskuļus. Visnotaļ laba pierdze, jācer, ka katrs eksāmens man atnesīs kaut ko jaunu arī tīri personības uzlabošanas ziņā! Hā!



piektdiena, 2010. gada 3. decembris

Amar y querer

Kravāju mantas, pa vidam nobirdinu kādu asaru un pārsvarā ir viena doma galvā: 'kā, nu bet KĀ viss tik ātri ir beidzies?!'

Mūsu dārznieks/teritorijas apsaimniekotājs šopēcpusdien mācījās ar puikām 'fiškas' spēlēt. Visi sēdēja zālītē un smējās. Man ļoti pietrūks večuku, kas viens otru knapi studēdami tomēr lēnām stumjas uz priekšu. Jo te pensionāri nu nekādi nav agresīvi.

Ēdnīcas vecais onkulis vienu 5dienas pēcpusdienu pienāca klāt un lielā lepnā smaidā teica: Happy weekend!

Šodien klaiņojošie ielas suņi lielā barā piesējās un negribēja iet prom no vienas kundzītes, kurai acīm redzot bija kaut kas garšīgs plastmasas maisiņā paslēpts.

Braucām skatīties Monarku tauriņus, 2,5 h brauciens turp un atpakaļ. Tauriņi šogad pārceļojuši uz kalna otru pusi un tur diemžēl otra ciemata iedzīvotāji sataisījuši ziepes un valdība viņiem neļauj uzņemt tūristus. Cik meksikāniski! Pa ceļam gan dažus tauriņus redzējām, bet lielāks prieks bija iebraukt mežā, kur kalnu upe no augstas klints laužas ārā un kur pilnīgs klusums un meksikāņi mierīgi grillē gaļu. Un suņuks arī blakus ēd. Un tētis atvedis bērnus pastaigāties.

To, cik ļoti tēvi te mīl bērnus.. nav īsti izstāstāms. Pat ja var redzēt, ka pašam tik padsmit. Un visi mīl bērnus. Un gandrīz visiem arī ir. Jo bērni aug bariņos, pagalmos un kopā ar brālēniem. Citiem būtu ko pamācīties, kā ģimene ir pats svarīgākais, kas tev ir un kā neatteikt nopirkt kādu mazu nevajadzīgu mantu bērnu priekam.Tad mazais cilvēks izaudzis arī staigā priecīgāks.

..Tikko sāku kalt plānus, kad varētu atbraukt atkal te. Pirms tam gan kārtīgi iemācīšos pļāpāt, citādi skumji, ka reizēm palieku nesaprasta.

ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

punkts

parīt es lidoju prom, vismaz no šīs pilsētas. rīt jānopērk koferis, jo es nekādi nespēju sazipot savas mantas vienā mazā rokas bagāžā.

mazliet žēl, ka viss tik ātri notiek, bet tā jau parasti uz beigām jāsāk justies.. tagad piedodu visus meksikāņu stulbumus un mazliet ilgāk gribu neko nedarīt saulainajā zemē. astoņas dienas pludmales un siltuma nebūs gana. un tad vēl visa tā darīšana ar būšanu citos kontinentos.. bet šoreiz ļoti gribas uz mājām un dīvainā kārtā tieši tik ļoti.

maza mājas ballīte arī tikko ir beigusies. labi ka tā, jo meksikāņi sāka pārāk skaļi dziedāt savas raudulīgās dziesmas un dzērieni arī tā kā izbeidzās. ja visi būtu laikā atbraukuši uz pēcpusdienas hamburgeru taisīšanu, tad viss pasākums neievilktos 8 h garumā, jo cilvēki tik mainījās, bet no tā nekāda lielā jautrība nesanāca. :D

citā vakarā pabijuši bārā, meksikāņu turīgie jaunieši turpināja svinības, ar mašīnām mazliet pavizinoties dragreisa cienīgos ātrumos. nez par ko lepni pēc tam bija varoņi, kad visi pārējie dusmīgi un sabijušies izlīda no mašīnām? Čalis, kuram ir 4 privātās mājas, uzaicināja pie sevis uz vienu no tām, lai turpinātu dzert un vāvuļot visādas muļķības. Sen nebija dzirdēti tādi pamatskolas laika joki un izdarības. Bet bagātie dara kā grib.

rīt universitātes izlaidums, koferu krāmēšana un maza nostaļģija. lai arī cik reizēm man viss te likā greizi un nepareizi, daudzas lietas tieši Meksika ir sakārtojusi manā galvā. jo ārējie apstākļi ietekmē.

ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris

Nu nopietni

Pienāca mans ilgi gaidītais eksāmens. Pozitīvi ir tas, ka man likās, ka bija tīri labi viss. No 2iem klausāmās daļas gabaliem 1 es vispār nesapratu un nedzirdēju. Reizēm improvizēt ir labi, atķeksēt, kaut ko muļķīgu ierakstīt. Piemēram, kā nelabvēlīgām ģimenēm Literatūras māja varētu palīdzēt. :D Bet laikam nebiju vienīgā, kam likās, ka ir mazliet pa grūtu.

Tad nogaidījusies 3 stundas, iegāju un izvilku pašu labāko gada runājamo tēmu 'Kāpēc sunim ir vajadzīgs psihologs?' Sēdēju savas 30 min uz sacerēju muļķības. Tad man palūdza vēl pagaidīt, jo kaut kas bija samisējies ar komisijām. Tad vēl 30 min kūkoju, jo nedrīkstēju neko vairs rakstīt (vienlīdzība taču, citi tikai 30 min varēja gatavoties). Ieeju telpā un nomurkšķu, atbildu uz tik stulbiem jautājumiem kā 'Kā tev liekas, vai tas ir godīgi, ja ģimenē suns ir tikpat svarīgs kā bērns? Kāpēc suņiem ir depresija? Kāpēc tu domā, ka psihologs nevar palīdzēt sunim? etc.' WHY?! Man pēc tam likās, ka man ir depresija.

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Pirms.

Beidzot es nopirku ístu saldumu-gardumu Meksiká. Turrón Chocolate Trufado 200 grami, maksá apm 1,50 Ls. Pilnígi neticami, jo Snickerítis te maksá ap 1Ls. Priecájos un iespéjams pirkshu vél :D Tas viss vispár bija Ziemassvétku piedávájumá, ká ípash nashkjis.

Rít eksámens, jútu, ka shis vakars paies mácoties no galvas visádas formálas frázítes dajebkáda teksta rakstíshanai.. Bet franchu meitene un mans mazais palígs celjá uz panákumiem saka, ka viss lieliski, pashu svarígáko esam sapratushi. Francúzhiem patík stuktúra, forma, ievads, pláns, un gudri várdi.

Vakar mani nobiedéja, pavisam klusá kolégjíte iespiedzoties: ´Qué bonito pajarito!´ (Tulk. Cik skaists putniñsh! Bet spániski ar atskañám skan daudz labák, já já.) Tas bija par manu krásaino piespraudi ar zílíti. Kaut ká liekas, ka meksikáñi domá, ka tas ir viñu putniñsh.. Neko nesaku, smaidu. 

Dzimshanas diená man nebús shampaniesha. Vai arí tad es labák izvélos nedzer to dárgo mantu, ko Francijá varéja pa 15 eirikiem nopirkt (nemaz neiedziljinoties Latvijas piedávájumá), a te nez ká transportéjot, tá cena stipri dubultojas. Vai trískárshojas. Shampanietis tiks tukshots Rígá :)

Vél kas... es tieshám esmu izlémusi sevi neapkaunot birojá un nepiedalíties dzimshanas dienas parádé, tápéc kluséju un ceru, ka neviens manu lielo noslépumu neuzzinás. Un vispár, palikushas tikai 3 pilnas darba dienas. Liels, liels prieks par padaríto un arí nepadaríto, protams.

Centra létákajá veikalá uz atlaidém nopirku divus krekliñus, katru pa 1,20 Ls. Viss labi, neesmu vél mazgájusi. Nav ne jausmas, ko náksies atklát, izñemot no veljasmashínas. Meksiká ar kvalitáti ir visádi. Apméram tápat ká ar servisu.

Vienreiz bijám pusdienot Itálju restoráná (kas vispár nav brínums, jo to te ir papilnam). Kaut gan man atnesa silantro briesmoníti párkaisítu pár visu édienu, es nespéju nepriecáties. Serviss bija lielisks, édieni izcili.. Ká padzeries, tá tev uzreiz piepilda glázi. Neticami saprátígi oficianti, kas piekrita visam, ko pasútíjám un visu arí tádu atnesa un ne brídi nelika justies ká Meksiká. Un cenas - tikpat dárgas ká citur. Cilvéki pilns, bet arí manás neiecienítajás vietás viss bija pilns. Todien biju ljoti apmierináta, neatradu nevienu iemeslu, lai kritizétu meksikáñus.

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

18.novembris


Shorít gjimenes máte pajautája, vai esmu jau gatava doties prom. Pasmaidíju un teicu, ka já. Bet gribéjás vél ko piebilst, vél priecígák stástít, cik manás májás ir forshi. Un ir tik daudzas lietas, ko es tieshám nebiju novértéjusi. Siltu máju. Garas pastaigas. Júru. Carnikavu. Ístus draugus. Izpalídzígus cilvékus. Patiesumu. Un persiku sulu kafejnícás. (viss tas, izñemot Carnikavu Francijá tomér bija realizéjams)

Nav jau tá, ka te nevarétu bút ísti draugi.. Bet cilvékiem te ir citas prasíbas citam pret citu. Ballíshu draugus gan atrast te noteikti nebútu problémas. Bet atvért sirdi, né, to viens meksikánis nedarís. Un divreiz padomás, pirms teiks ´mi casa es su casa´ (mana mája ir tava mája). Parasti ne tik tuvos draugus aicina savas májas pirmajá stává pasédét. Otrais stávs ir priváts. Un kaimiñi médz piezvanít pie durvím un kádas páris stundas patraucét citus kaimiñus. Ciemiñam nekad nedríkst norádít, ka ir jau véls vai ka tev nav ísti laika.

Par izpalídzígumu. Gribét varbút viñi grib, bet bailes ir lielákas. Pieméram, stáv mashína celja malá un cilvéki máj ar rokám, lai káds apstájas. Nestásies. Esot dzirdéti stásti, ka tádá veidá aplaupot cilvékus un nozogot mashínu. Atliek gaidít tikai, kad policija varbút piestás. Cits piemérs - esam Mehiko metro, kavéjam sarunáto tikshanos, rinda milzonígi gara pie kases. Laika nav, domáju, ka uzsmaidíshu kádam un dabúshu biljetes, iedodot precízu naudiñu. Pirmie pagriezás un izlikás, ka neko nav dzirdéjushi. Otrie pateica ´né´. Treshie pavirzíjás malá. Un ceturtie pasmaidíja un nopirka. Apméram tádi arí ir meksikáñi.

Urlas. Te arí tádas ir un ja Latvijá parasti mani lika mierá, tad sheit neparko. Savácas grupiña pilnígu briesmoñu un kaut ko skalji bljaustás, izsaka ne tás patíkamákás piezímes. Pieméram, ´jú ar so bjutifulj, jong ljeidí, so seksí´ FUJ! Un páréjie tikmér uzjautrinás. Ká varbút var nojaust, es nebút neklístu viena pa apkártni un normálai urlai cilvéki ap mani neskaitás.

Tas noved pie nákamá punkta, ka tikai izteikti túristiskás vietás un tad pat ne visur, es varu justies droshi. Trúkst neatkaríbas. Vienai pashai iet, vienai pashai darít. Diez vai. Tápéc arí saprotu ´bístamás májsaimnieces´, kuras ljoti reti izkápj no sava dzipa un kájám ejot vismaz maná pilsétá nav redzétas.

 Ar ljoti pacilátu garstávokli, túlinj pakoshu árá savas pusdienu sviestmaizes un priecáshos par Latvijas svétkiem. Vakará paredzétas svétku vakariñas un Rígas Balzáms ar kolu. Foná noteikti uzlikshu kádu patriotisku dziesmu un domáshu par to, cik manás májás ir labi.

p.s. nezinu, vai var pamanít, bet savu sarkasmu es izlieku tieshi virtuálajá telpá, jo dzívé tá bútu pashnávíba :D lai nu ko, bet to te nesaprastu :D

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Lepnums un kauns

Brídis lepnumam.

Kamér es braukájos apkárt pa Meksikas vidieni ar ´Primera Plus´ autobusiem pagáshajás brívdienás, noskatíjos páris filmas spáñu valodá un brínumainá kártá nepaliku nesaprashaná. Es saprotu! :) Pat ´National Geographics´ filma ´Wild China´ bija pavisam interesanta un saprotama.

Otrs svarígs moments bija sákotnéjá doma braukt ar mashínu, jo tá sanák stipri léták. Benzínu varéjám pa brívu dabút, mashína nebija, bet nu meksikáñi átri pieteicás lídzbraukshanai un aizveshanai. Diena pirms. Viens pekshñi netiek, jo viña dívainá darba grupa sapulcíti ielikusi 6dienas rítá. Nekas neesot maináms, citádi izslégshot no grupas, nenokártoshot eksámenus utt. Ístá diena. Mashínas vairs nebús, vecáki neljauj. Toties brauks ar mums ar autobusu un atpakaljceljá jau esot sarunáti shoferíshi (lai léták viss). Vakará sajútos slikti, zibeníga doma - izguljamies un dodamies agri no ríta. No ríta, protams, dodamies divatá. Visi meksikáñi izchúkstéjushi. Cik dárgi un ilgi sanáca braukáshanás nemaz negribas rékjinát. Gala mérkjis bija Guanajuato - skaista, salídzinoshi kompakta un túristiska studentu pilséta. Mazliet sabédájos, ka meksikáñi visu maina/dara ká pashiem ienák prátá un sarunátás lietas ´neskaitás´. Dzívojamies pusotru dienu un aizsútam jauku sms ar jautájumu, kur un kad més tiekamies, lai brauktu uz májám un vismaz par puscelju nemaksátu. Atbildes nav. Tad pékshnji ´zini, man sencíts laikam brauc tagad jau uz májám. braukshu ar viñu.´

Un par autobusiem. Visi skaisti, dárgi, ir kur kájas uzstutét un katru reizi iekápjot, iedod dzérienu un cepumiñus, bet garákam marshrutam - sviestmaizes vai keksiñus. Tur var skatíties filmas, klausíties múziku un pat izstiepties gandríz guljus pozá. Jauki :)

Tagad kaunpilns brídis.

Neko vairák izñemot sliktu shljupstéshanu (diez vai pat spániski) es nespéju izspiest no sevis. Tas ir tá, ka trúkst pashiniciatívas un slinkums piepúléties. Man droshi vien piemérotáki ir kursi, kur mani piespiedís runát. Vai vidusskola, kur tápat visus apkaunoja, kas kaut ko ne tá patieca.

Vakar izpildíju interneta franchu valodas testu, jo eksámens ir péc 8 dienám. Viss smuki, saklikshkjinos un beigás man pazinjo ´Your level is low-beginning´. HAHA