Pienāca mans ilgi gaidītais eksāmens. Pozitīvi ir tas, ka man likās, ka bija tīri labi viss. No 2iem klausāmās daļas gabaliem 1 es vispār nesapratu un nedzirdēju. Reizēm improvizēt ir labi, atķeksēt, kaut ko muļķīgu ierakstīt. Piemēram, kā nelabvēlīgām ģimenēm Literatūras māja varētu palīdzēt. :D Bet laikam nebiju vienīgā, kam likās, ka ir mazliet pa grūtu.
Tad nogaidījusies 3 stundas, iegāju un izvilku pašu labāko gada runājamo tēmu 'Kāpēc sunim ir vajadzīgs psihologs?' Sēdēju savas 30 min uz sacerēju muļķības. Tad man palūdza vēl pagaidīt, jo kaut kas bija samisējies ar komisijām. Tad vēl 30 min kūkoju, jo nedrīkstēju neko vairs rakstīt (vienlīdzība taču, citi tikai 30 min varēja gatavoties). Ieeju telpā un nomurkšķu, atbildu uz tik stulbiem jautājumiem kā 'Kā tev liekas, vai tas ir godīgi, ja ģimenē suns ir tikpat svarīgs kā bērns? Kāpēc suņiem ir depresija? Kāpēc tu domā, ka psihologs nevar palīdzēt sunim? etc.' WHY?! Man pēc tam likās, ka man ir depresija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru