Diez kas var bút labáks ká piektdienas pēcpusdienā tikt piesédinátai pie telefonaparáta. Maz kas! Jo ir diezgan sarežģiti párstávét Starptautisko attiecíbu departamentu runájot valodá, kuru tá nopietni sáku apgút tieši divus ménešus atpakal. Séžu un gaidu.. Priekšá A4 lapas lielumá esmu sarakstíjusi visu, kas varétu noderét. Nezinu, kuriem ir vairák paveicies - man vai meksikáņiem - saprast es viņus tíri labi saprotu, bet skaņa no manas mutes nekádi nenák árá.
Tagad prátoju, ká pasútít sev jauku nozímíti, visticamāk no Eiropas. (Tulk. Neruná spániski!)
Vakardienus zilli lillá melnos zibeņus ir nomainíjusi saulíte ar baltiem mákoníšiem. Un izliedétás kurpes májás žúst, es dzeru téju lielos daudzumos un gaidu, kad bús trrrrrrr (zvans) vai káds gudráks darbinieks atpakal.
Starp citu, ne viss, kas no árpuses izskatás jauks un silts, ne vienmér iekšíņā ir táds pats. Ípaši cilvéku attiecíbas. Tá bija mana lieláká vilšanás kopš ierados šeit. Visur cilvēki mil un ir vienaldzigi vienādi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru