pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

Tārpiņš

Šodien esmu oficiāli paņēmusi brīvu dienu, pēcpusdienā dodos pie speciālista, kas man varētu palīdzēt uzminēt, kāpēc man sāp galva +/- 9 dienas pēc kārtas. Citreiz vairāk, citreiz pat piemirstas, līdz es izdaru kādu straujāku kustību.

Pirmos dienas daļu tomēr veltīju darba lietām un meklēju informāciju. Otrajā daļā es skatījos video atslodzei un ik pa brīdim izgāju dārzā. Ir ļoti labi, ka ir zinoši cilvēki blakus, kad Līva grib pabakstīt tārpiņu, kas lien pa zāli. Labā ziņa ir tā, ka es tomēr neko nepabakstīju. Mazs, melns un pūkains, bet ja viņu aiztiek, izdala zaļu šķidrumu, kas apdedzina ādu. Tad nu es bakstīju ar kociņu, un viss kociņš bija zaļš. Vispār diezgan bīstami ir staigāt ar plikām pēdām pa mauriņu. Meksikāņi to nedara, es, protams, jau to esmu darījusi. Bet briesmīgais tārpiņš pārvērtīsies melnā un salīdzinoši lielā tauriņā (spāniski saukts 'vecā pele') un aizlidos.

Sākums manām galvassāpēm bija tieši pēc vulkāna apmeklējuma. Bijām 4000 m augstumā, grūti gan gāja, bet tas esot viens no retajiem pasaules vulkāniem, kur var gandrīz līdz augšai ar mašīnu uzbraukt. Viss bija iespaidīgs, liels un neredzēts un augstu, augstu. Un par godu mums vulkāns uzrīkoja arī mazu sniega vētru. C vitamīns un saulaina nākamā diena mani izglāba. :)

Mango sezona ir beigusies un tas ir ļoti skumji. Drīz sāksies apelsīnu laiks. Lai gan tie apelsīni, ko esmu līdz šim te redzējusi, ir diezgan zaļi/dzelteni un garšo ne pēc kā, īstie apelsīni vēl tik būšot. Toties man ledusskapī ir zemenes. Kas man kaiš, nezinu, bet šitās nav īstās zemenes - it kā sarkanas, bet mazliet kraukšķ.

Reizēm man ir sajūta, ka esmu vienīgais cilvēks, kurš tekoši nerunā spāniski. Bet tad pie horizonta parādās 'gringos' (tā meksikāņi sauc amerikāņus) un esmu mierīga. Šie labi ja zina savu valodu un ir iemācījušies teikt: Hola, gracias! :D

Bet nav vairs kā Francijā, kur visi ar smaidu uzņēma manas valodas zināšanas. Te tikai brīnās, kā es varu nezināt/nerunāt/nesaprast. Par angļu valodas zināšanu līmeni Meksikā man grūti spriest (zems, slikts, neesmu satikusi kādu kurš runātu labāk par mani). Tātad, ja tu mācies parastā publiskā skolā, svešvalodas un datorzinātnes neviens tur tev nemācīs. Ja gribi izglītot savus bērnus labāk, jāapmaksā privātskolas, kas ir ļoti populāras un droši vien padārgas.

Brīvdienās ir divi varianti - braukt uz rančo un uz Cuernavacu (vasaras pilsētu). Vispirms jāskatās, ko teiks dakteris un tad taps izlemts. Es personīgi gribu uz rančo. Un gribu, lai galviņa vairs nesāp.

Un vēl, ka kāds atved uz Meksiku kādu normālu, garšīgu šokolādi. Te ir tikai Herseys un tikai kaut kādi batoniņi. Šokolādi es varot pirkt dārgajā iepirkumu centrā un tur apm 100 g maksā 2-5 ls. Cool!
Un man gribas šokolādes sieriņus, normālas sardeles (te neviens neko tml. nēed, bet esot 'kārumnieku' sadaļā kkādas desas no Vācijas - jāizmēģina). Un Haribo končiņas. Nu kāpēc visi te pļumpī koliņas un ēd negaršīgus čipšus?! Es esmu pievērsusies 'Pringles' ēšanai - lēti un garšīgi, ja salīdzina ar Lays čipšiem ar citronu - fuj.
'Bimbo' maize ir vēl viens fenomens - esot lielākā maiznīca pasaulē (paši tā reklamējas, zinu, ka Spānijā ar' var nopirkt). Garšo pēc lēta Fazer varinata, kurš kādas pāris dienas ir pastāvējis un pārvēršas par mačalku. Aizvakar nopirku graudu maizi - pagaidām gaidu izdevību nogaršot. Iepriecinot latviešus - augļi vismaz manā reģionā ir dārgāki nekā Latvijā (neskaitot banānus un mango un laikam sezonas augļus). Maza kastīte ar zemenēm ir ap 3 ls un visi te priecājas - cik labi. Toties Coca-cola ir lētāka par ūdeni!

Lai visiem garda diena :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru