Amar y querer

Kravāju mantas, pa vidam nobirdinu kādu asaru un pārsvarā ir viena doma galvā: 'kā, nu bet KĀ viss tik ātri ir beidzies?!'

Mūsu dārznieks/teritorijas apsaimniekotājs šopēcpusdien mācījās ar puikām 'fiškas' spēlēt. Visi sēdēja zālītē un smējās. Man ļoti pietrūks večuku, kas viens otru knapi studēdami tomēr lēnām stumjas uz priekšu. Jo te pensionāri nu nekādi nav agresīvi.

Ēdnīcas vecais onkulis vienu 5dienas pēcpusdienu pienāca klāt un lielā lepnā smaidā teica: Happy weekend!

Šodien klaiņojošie ielas suņi lielā barā piesējās un negribēja iet prom no vienas kundzītes, kurai acīm redzot bija kaut kas garšīgs plastmasas maisiņā paslēpts.

Braucām skatīties Monarku tauriņus, 2,5 h brauciens turp un atpakaļ. Tauriņi šogad pārceļojuši uz kalna otru pusi un tur diemžēl otra ciemata iedzīvotāji sataisījuši ziepes un valdība viņiem neļauj uzņemt tūristus. Cik meksikāniski! Pa ceļam gan dažus tauriņus redzējām, bet lielāks prieks bija iebraukt mežā, kur kalnu upe no augstas klints laužas ārā un kur pilnīgs klusums un meksikāņi mierīgi grillē gaļu. Un suņuks arī blakus ēd. Un tētis atvedis bērnus pastaigāties.

To, cik ļoti tēvi te mīl bērnus.. nav īsti izstāstāms. Pat ja var redzēt, ka pašam tik padsmit. Un visi mīl bērnus. Un gandrīz visiem arī ir. Jo bērni aug bariņos, pagalmos un kopā ar brālēniem. Citiem būtu ko pamācīties, kā ģimene ir pats svarīgākais, kas tev ir un kā neatteikt nopirkt kādu mazu nevajadzīgu mantu bērnu priekam.Tad mazais cilvēks izaudzis arī staigā priecīgāks.

..Tikko sāku kalt plānus, kad varētu atbraukt atkal te. Pirms tam gan kārtīgi iemācīšos pļāpāt, citādi skumji, ka reizēm palieku nesaprasta.

punkts

parīt es lidoju prom, vismaz no šīs pilsētas. rīt jānopērk koferis, jo es nekādi nespēju sazipot savas mantas vienā mazā rokas bagāžā.

mazliet žēl, ka viss tik ātri notiek, bet tā jau parasti uz beigām jāsāk justies.. tagad piedodu visus meksikāņu stulbumus un mazliet ilgāk gribu neko nedarīt saulainajā zemē. astoņas dienas pludmales un siltuma nebūs gana. un tad vēl visa tā darīšana ar būšanu citos kontinentos.. bet šoreiz ļoti gribas uz mājām un dīvainā kārtā tieši tik ļoti.

maza mājas ballīte arī tikko ir beigusies. labi ka tā, jo meksikāņi sāka pārāk skaļi dziedāt savas raudulīgās dziesmas un dzērieni arī tā kā izbeidzās. ja visi būtu laikā atbraukuši uz pēcpusdienas hamburgeru taisīšanu, tad viss pasākums neievilktos 8 h garumā, jo cilvēki tik mainījās, bet no tā nekāda lielā jautrība nesanāca. :D

citā vakarā pabijuši bārā, meksikāņu turīgie jaunieši turpināja svinības, ar mašīnām mazliet pavizinoties dragreisa cienīgos ātrumos. nez par ko lepni pēc tam bija varoņi, kad visi pārējie dusmīgi un sabijušies izlīda no mašīnām? Čalis, kuram ir 4 privātās mājas, uzaicināja pie sevis uz vienu no tām, lai turpinātu dzert un vāvuļot visādas muļķības. Sen nebija dzirdēti tādi pamatskolas laika joki un izdarības. Bet bagātie dara kā grib.

rīt universitātes izlaidums, koferu krāmēšana un maza nostaļģija. lai arī cik reizēm man viss te likā greizi un nepareizi, daudzas lietas tieši Meksika ir sakārtojusi manā galvā. jo ārējie apstākļi ietekmē.