Otrdienas mums brīvdienas un iespēja doties uz galvaspilsētu. Pirmās divas reizes man bija diezgan liela vilšanās, šoreiz trāpījām tieši īstajās vietās, un viss bija pavisam forši. Tikai pāris objekti apsktāmi. Lielākā Meksikas un labākā Latīņamerikas universitāte, kuras teritorija aizņem vien 6 kvadrātkilometrus. Tā ir pavisam cita teritorija, tur brauc vietējie Puma Bus pa brīvu un vadā studentus no fakultātēm uz metro.
 |
| es pie autobusu shēmas, cenšos saprast kā nokļūt līdz galvenajam laukumam, kur pilns ar studentiem, kuri bauda mīlas priekus turpat zālājā |
Tad es biju lasījusi, ka universitātes teritorijā ir skulptūru parks/zona/džungļi. Gribējām apskatīt, kas notiek ar dabu, kad to liek mierā kopā 1985.gada. Džungļi ar ķirzakām un metāla monstriem. Bet man patika :)
Tad es izmēģināju savu baiļu robežu. Man pa molu iet jau liekas baisi, īpaši Liepājā, Pāvilostā utt. Jo es nespēju noturēt līdzsvaru un nepārtraukti jūtu, ka kritīšu. Aldo apsolīja mani nelaist vaļā, ķirzakas skrēja pa mūriem, vāveres ar turpat un es - nobijusies ne pa jokam. Parka daļa, kura sagādāja daudz baiļu, un mazu izkutēšanos, jo mūri bija visapkārt džungļu teritorijai. Kādu pusstundu soļojām apkārt.
 |
| kreisā pusē smaidīga sākumā. labā pusē aptuvenais mūra augstums. |
 |
| skulptūru 'dārzs' |
Pēc mazas universitātes apskates secinājām, ka tā ir milzīga teritorija ar daudz studentiem - apm. 180 000 zinot griboši jaunieši tur pulcējas ik dienu.
Izbaudīju pirmo metro pieredzi. Mazliet apjukām, kad sapratām, ka meksikāņi metro kartē iezīmē līniju, kura neeksistē. Maziem burtiņiem spāniski tur ir rakstīts - en construccion. Tas, protams, pabojā visus pārvietošanās plānus, bet maza jautrība garantēta. Tas tautiešiem, lai lēnām aprastu ar metro pārmaiņām. Un beidzot es redzēju, kā funkcionē sieviešu un bērnu metro vagons. Ļoti piemērots, ja ceļotājas ir nemeksikāniska izskata. :) Un valdības uzraksts, ka metro biļete maksā patiesībā 9 peso, bet valdība Tev tos 6 neliek maksāt, jo ir ļoti laba. Arī liek sajusties mazliet labāk. Vismaz pasmaidīt plakātam un arī visiem tiem, kas meksikāņiem atgādina, cik svarīgi ir nebūt resniem un iet meklēt palīdzību (jo valdība to nodrošina).
 |
| zaļa daba |
Ārā no metro, iekšā parkā. Drīzāk vāveru fermā. Mudž! Bet aizliegts fotografēt. Es pārkāpju likumu un mazliet pabildēju tieši tumšās vēl neredzētās meksikāņu draudzīgās vāveres. Un sen neredzēti skrejoši cilvēki lielos baros satiekas tieši šajā parkā. :)
Un pāris ielas tālāk Frīdas Kālo muzejs. Zilā māja. Pirms pāris nedēļām skatījos spāniski filmu par viņu, un muzejs tikai uzskatāmi visu parādīja un lika vairāk noticēt tam, kā agrāk izskatījās Mehiko un dzīvoja cilvēki. Krāsaini. Un galvenais tā bija viena no retajām vietām, kur darbojās atlaides studentiem, kas nav tumšmataini.
 |
| Frīdas zilā māja un zaļais pagalms |
Pavisam lieliska diena, 3 labas vietas un Friday's siera uzkodas vakara noslēgumā. Tāda Mexico city man patīk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru