Man iet diezgan labi, bet es kļūstu arvien aizņemtāka. Šonedēļ sāku strādāt kā praktikante CIDE (http://www.cide.edu.mx/presentation.htm) - Meksikas nozīmīgākais sociālo zinātņu, īpaši ekonomikas, pētījumu un mācību centrs/universitāte. Strādāju Starptautisko sakaru daļā un pagaidām darbojos ar informācijas meklēšanu par partneraugstskolām. Sākums diezgan grūts, jo jāceļas agri, jābrauc uz galvaspilsētu un tad vēlu un ilgi jābrauc mājās. Man uz vietas jābūt visas 8 h, bet tur ir iekļautas visas atpūtas pauzes, gan ēšanai, gan vienkārši slinkošanai. Vispár es strádáju diezgan átri, visi darbi liekas jau apdaríti ap kádiem 3iem, tad pati esmu paredzéjusi mácíties spáñu valodu, bet vél nav sanácis.
No ríta skatíjos ziñas - tika biedéti mílígie un vienkáršie mazliet apaļígie meksikáñi. Beidzot viñi ir pirmajá vietá pasaulé resníšu un aptaukošanás ziñá. (http://www.rnw.nl/espanol/article/méxico-primer-lugar-mundial-en-obesidad) Es jau to sen nojautu, reklámas sabiedriskajá transportá galvaspilsétá par to brídina diezgan nopietni. Manas lielás pusdienas maksā tikai 1 ls un ir diezgan daudzveidīgas - gaļa, makaroni/rīsi, salāti, saldais, un augļi un dzeramais. Paēst var ļoti labi. Galvenais, ka dárzeñi un augļi ir neierobezotá daudzumá, ja vien nav káds árzemju students, kas visu jau ir izgrábis.
Tá arí nav bijis laika uzrakstít, kas notika ar mani un cietumu, bet to es atstášu vél vélákam laikam. Tomér secinájums ir viens - vajadzéja tomér tur toreiz ést to papaiju, ko man laipni atnesa. Tagad jau esmu saradusi ar to kartupeļgaršu un édu labprát, tik medu gan nedaudz man prasás.
Pagāšnedēļ bijām pludmalē, Meksikas kreisajā krastā netālu no Akapulko. Melnais karodziņš netika noņemts un glābēji īsti nelaida iekšā údení. Jūra bija ļoti augstu, gandrīz pie pašas pludmales, visur bija sakabinátas zímítes, ka bístami ir tuvoties údenim. Es biju párgalvígs atpútnieks un pāris reižu arī man sanāca pariņķot pa vilni, jo nevarēju noturēties kājās :) Bet izmet krastá visus, tikai laicígi vajag sameklét zemi zem kájám un skriet árá no pludmales zonas, lai nesanák atkal aizpeldét prom.
Hotelis tāds nekāds, bet kā es noprotu, tad te servisa līmenis visam izņemot benzīntankus ir diezgan zems. Vienu dienu aizbraucām uz salu, jo tur bija domāts snorkelēt, bet tā kā vētras bija katru nakti, ūdens bija brūns un nekas nesanāca. Toties es aizāķēju aiz kājām zvejas laivu un mazliet paliku bez ādas. Mazliet vēl kājas muskuļi sāp, bet āda jau ir uzaugusi atpakaļ. Kopumā pludmalē bijām 3 pilnas dienas un atlikušās divas (apm. 7 h) bija jābrauc turp un atpakaļ.
Pirmajá diená tikko atbraukuši un sajutuši izsalkumu péc gará ceļa, gájám uz vienu no labákajiem restorániñiem. Hamburgeru restoránu. Neko, édu savu burgeríti un domáju, ká iepirkšos augļu veikalá, kad tiksim no turienes árá.
Tā kā es biļetes esmu nopirkusi decembrí no Kankūnas, tad otru jūrmalu apskatīsu pirms manas prombraukšanas. Tur ir gan mazāki viļņi, gan arī lietus sezona būs beigusies. Parasti lietus un orkāni te plosās līdz oktobrim un tad maijā tas viss atsākas.
Un vēl mēs vienu svētdienu bijám mazā pilsētiņā, kur studenti palídz realizét sociālo attīstības projeku. Visu dienu vietējie darbojās grupās un mēģināja rast risinājumus esošajām problēmām. Man tur bija fotogrāfa loma. Bija diezgan interesanti, bet nogurdinoši. Un par godu studentiem, tika pagatavota govs galva. Es neēdu, bet tie, kas ēda, diezko laimīgi nebija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru