parīt es lidoju prom, vismaz no šīs pilsētas. rīt jānopērk koferis, jo es nekādi nespēju sazipot savas mantas vienā mazā rokas bagāžā.
mazliet žēl, ka viss tik ātri notiek, bet tā jau parasti uz beigām jāsāk justies.. tagad piedodu visus meksikāņu stulbumus un mazliet ilgāk gribu neko nedarīt saulainajā zemē. astoņas dienas pludmales un siltuma nebūs gana. un tad vēl visa tā darīšana ar būšanu citos kontinentos.. bet šoreiz ļoti gribas uz mājām un dīvainā kārtā tieši tik ļoti.
maza mājas ballīte arī tikko ir beigusies. labi ka tā, jo meksikāņi sāka pārāk skaļi dziedāt savas raudulīgās dziesmas un dzērieni arī tā kā izbeidzās. ja visi būtu laikā atbraukuši uz pēcpusdienas hamburgeru taisīšanu, tad viss pasākums neievilktos 8 h garumā, jo cilvēki tik mainījās, bet no tā nekāda lielā jautrība nesanāca. :D
citā vakarā pabijuši bārā, meksikāņu turīgie jaunieši turpināja svinības, ar mašīnām mazliet pavizinoties dragreisa cienīgos ātrumos. nez par ko lepni pēc tam bija varoņi, kad visi pārējie dusmīgi un sabijušies izlīda no mašīnām? Čalis, kuram ir 4 privātās mājas, uzaicināja pie sevis uz vienu no tām, lai turpinātu dzert un vāvuļot visādas muļķības. Sen nebija dzirdēti tādi pamatskolas laika joki un izdarības. Bet bagātie dara kā grib.
rīt universitātes izlaidums, koferu krāmēšana un maza nostaļģija. lai arī cik reizēm man viss te likā greizi un nepareizi, daudzas lietas tieši Meksika ir sakārtojusi manā galvā. jo ārējie apstākļi ietekmē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru